Vienu dienu uznāca iedvesma un sanāca kaut kas tāds.. Ceru ka patiks...
Rakstīju pēc emocijām un jūtām...
Atkal spēju...
Un atkal spēju-
Lūkoties acīs tavās...
Atkal spēju sajust-
Smaržu tavu...
Atkal spēju sajust-
Pieskārienus tavus...
Kad apskāvi mani-
Likās ka debesīs esmu...,
Jo tas bija tas,
Pēc kā ļoti ilgojos...
Atkal spēju sadzirdēt-
Smieklus tavus...
Kas kā melodija-
Manām austiņām...
Biju noilgojusies-
Pēc visa tā...
Bet diemžēl,
Atkal spēju izjust-
Tās sāpes nežēlīgas...
Kas aizmirstas jau bija..
Un atkal spēju domāt-..
...Tikai...
Un vienīgi....
..Par Tevi...
