Eju es pa ceļu Un atkal rakstu dzeju.
Atkal jau par tevi
Un arī nedaudz par sevi.
Atceros es to dienu,
Kad devos es uz skolu to,
Ko saucu par savējo.
Satiku es skolotāju.
Kļuvu par dzejotāju,
Jo es tevi ieraudzīju
Un tavu balsi saklausīju.
Mnuprāt, tā ir mīla,
Mīla pirmā acu skatiena,
Bet laikam tā mani vīla,
Vairs nav ne skatiena
Un tevis ar tur vairs nav,
Esi aizgājis jau...
