Kad es mācījos vēl 5. klasē, tad man bija tāda klasesbiedrene, kuru sauksim par Maiju (neīstais vārds)
Mēs sēdējām kopā vācu valodas stundās, un mana mamma tajā laikā man vēl stingri noteica: "Jaunajā vielā vācu valodā tev ir jādabu vismaz 7 balles, citādi atņemšu tavu telefonu!" Nu tad man vel telefons baigi neko nenozīmēja but mammas cieņa gan bija jānopelna tapēc dariju vissu ko varēju klausoties "Flomarkt" tēmu ko ja iztūko nozīme "Krāmu tirdziņš" nu un Maija katru stundu darija blakus lietas kā: Strīdējās ar visiem, stāstija kautko ko pati nesaprot, un jaustāja vārdus kurus mums tikko paskaidroja. Nu tad pienāca pārbaudes darba diena un mana klade bija pustukša tikpat cik mana smadzene. Visu stundu Maija klaigāja kautkādu bezsakaru ko es pati neatceros. Mana atzīme bija 4 un mammas respekts vējā tāpat kā mana viedierīce. Nu beigās es jaunās tēmas sākuma dienā pārsēdos uz klases galu kur ne dzirdēt ne redzēt neko nevar.
Šogad es jau esmu 12. klasē un man ir 3. vieta klasē no 19. skolniekiem. un Elizabete ir 15. tapēc tagad viņas karma viņu atrada un atriebās.
Tapēc vēlu visiem spēku un nepadodieties savos mērķos!
