Sveiki visiem es šoreiz gribēju jums izstāstīt par savu labāko draudzeni.Tātad es ar viņu iepzinos slimnīcā laikā kad man bija pamatīga depresija un man sāpēja sirds par savu dzīvi.Man likās ka es nekad nesastapšu nevienu tādu kuram rūpēs tas kas ar mani notiek.Bet tad es ieraudziju viņu.Viņa tur sēdēja zemē pie savas palātas durvīm viņai mugurā bija drēbes visas bija tikai un vienīgi melnā krāsā.Es apsēdos viņai blakus un sāku runāt ar viņu.Tajā dienā es sapratu ka viņa ir īstā.Ar viņu es varēju runāt par jebko kas man bija uz sirds.Jo es zināju ka viņa mani sapratīs un nenosodīs.Viņā man patika ļoti viņas humora izjūta.Es to vienkārši dievināju.Tad mani ievietoja viņas istabiņā.Un es vēl līdz šai dienai atceros kā mēs runājām naktīs stundām ilgi.Viņai tur bija arī puisis kurš viņai visu laiku darija pāri.Atceros kā es viņu mierināju kad viņa vienkārši sēdēja un raudāja jo viņai vienkārši sāpēja tas ko viņš darija.Viņa bija viņam uzrakstijusi ļoti garu vēstuli kurā atklāja visas savas jūtas prēt viņu bet beigās viņi izšķirās un viņa to vēstuli saplēsa.Es vienmēr esmu vēlējusi viņai tikai labu un es uzraiz varu pateikt ka es esmu gatava krist un celties par viņu.Bez viņas var teikt ka man nav neviena cita īsta drauga.Es gribu viņai pateikt paldies par visu ko viņa manā labā ir darijusi un dara vēl joprojām.Pasaulē nav labāka drauga par viņu.Atceros kad es izgāju laukā no slimnīcas es uzreiz iegāju draugiem.lv un uzraiz rakstiju viņai.Tā mēs nočatojām visu vasaru.Ak dievs cik ļoti es viņu mīlu.
Tev patiks šie raksti
