Sveiki, es tiešām vairs nezinu ko darīt. Man ir 16 un kā jau pusaudzei - man interesē, protams, pretējais dzimums, un man ir (bija) puisis. Puisim tikko palika 17, kopā esam (bijām) jau gadu un 2 mēnešus. Mums bija ļoti mīļas attiecības un daudzas reizes paliku pie viņa pa nakti. (Man ir savas mājas un vecāki nedzer, un es gulēju pavisam citā istabā.) Viņa mammai arī nebija iebildumu.
Vienā vakarā pēc gadu ilgas kopā būšanas, mums bija tuvība. Neko nenožēloju, jo darīju to ar puisi, kuru mīlu. Mums ar mammu ir labas attiecības, es visu viņai pastastīju, bet viņa vienkārši izgāja no istabas nepasakot ne vārda. Pēc kādam 3 - 4 dienām to zināja visa skola...
Mans puisis bija ne tas ko pazinu agrāk, viņš pat atteicās ar mani kontaktēties, mani pazemoja visur, kur gāju, un pēdējais piliens bija tad, kad klasē mani smagi izsmēja, un skolotāja neko pat izsmējējiem nepateica. Lai gan to rupjo teikumu, ko daži klases zēni izteica, varēja dzirdēt vēl 3 kabineti, kas bija blakus.
Beigās mani izsauca pie skolas psihologa, un es izstāstīju visu, kas notika, un tur nevis mani apskāva un pateica “viss bus labi vari doties mājās nomierināties, un rīt tevi gaidīšu atpkal“, bet gan mani nosauca par vieglas uzvedības meiteni, un prasīja vai man vecāki nav mācījuši, ka nevajag likties gultā ar puikām. Tas, ko man skolas psihologs pateica, tiešām bija ne pa tēmu, jo seksam nav vecuma ierobežojuma. Vienīgais nevajag mīlēties ar pilngadīgu, ja vien tev ir 16 un tu vēlies vecāku vīrieti, bet atpakaļ pie tēmas.
Beigās ar sakostiem zobiem un ar asaram acīs atgriezos klasē, kur ņirdza par mani klases biedri, beigās atgriezos mājās, pastāstīju visu mammai, mamma bija jau samierinājusies apskāva un norunājam, kad viņa aizies uz skolu parunāt. Nākamajā dienā mamma aizgāja parunāt ar direktori, pasauca izsmējējus, parunāja 10 minūtes un lika atvainoties man (to viņi izdarīja).
Pēc 1 mēneša nekas nebija mainījies, pārgāju uz citu skolu (Arī tur smējās, jo tur bija paziņas no iepriekšējas skolas.) Mainīju vēl skolu 3 reizes, sāku iet pie psihologa, atmetu visus hobijus, jo galīgi nebija noskaņojuma neko darīt, iekritu depresijā un sēžu šobrīd uz antidepresantiem... Diez ko nav!