Es ilgi domāju par to vai īsta draudzība patiešām pastāv.
Man nekad,nekad savā dzīves laikā negribējās ticēt tam,ka draudzība reiz var beigties,es nevēlējos ticēt pieaugušo-"Ar laiku sapratīsi..." Es vēlējos dzīvot savā sapņu pasaulē,savā paradīzē. Un es arī tajā dzīvoju. Viss bija lieliski,viss bija tā kā es to gribēju,tā kā es to biju plānojusi. Mēs ar viņu (manu labāko draudzeni) darījām kopā gandrīz visu iespējamo,ko vien kopā var darīt-viss laiks tika pavadīts kopā,mēs visu viena otrai stāstījām,uzticējāmies un pat aizstāvējām viena otru no VISIEM! Mēs,protams,arī darījām palaidnības kopā-skolas pamešana,braukāšana pa citām pilsētām,bet es nenožēloju to laiku,jo man bija labi. Es uzzināju,ieraudzīju daudz ko jaunu. Diemžēl arī to cik mana labākā draudzene,vismaz es viņu par tādu uzskatīju,bija savtīga un egoistiska. Visu 7 gadu garumā es to nebiju ievērojusi,bet tā liktenīgā diena mainīja visu,visu,kas starp mums bija,varēja būt un kas vairs nekad nebūs. Viņa man brutāli iemainīja pret puisi,puisi,kas viņu tikai izmantoja,bet viņa ticēja,ka viņs viņu mīl. Viņa bija gatava uz visu viņa dēļ,lai gan aizmuguras viņš par viņu runāja visādas preteklības. Es viņai teicu,ka viņš viņu nemīl,ka nav vērts viņa dēļ pazaudēt visu. Viņa,protams,man neticēja un tikai pateica-"Tev vienkārši skauž!" Tie vārdi manā sirdī ieurbās līdz pašiem dziļumiem. Lai gan sen jau ir vienalga,bet atmiņu grauž viņas patstāvīgi teiktie vārdi-"Puiši nāk un iet,bet draudzība paliek udz mūžu,es tevi nepametīšu!"
Visu laiku viņa man to atkārtoja,bet nu KĀPĒC ir jāsaka tādi vārdi,jāsola man,jāzvēr burtiski,bet galu galā,rupji jāpasūta?? Cik cilvēki tomēr ir neizprotami,mēs sakam vienu,bet daram pavisam citu... Ak! :( Bet pats sāpīgākais bija ziniet kas? Tas,ka viņaman sāka pārmest visu,kas ar viņu bija noticis,ka izrādās,ka es biju vainīga pie VISĀM viņas kļūdām,neveiksmēm. Es biju nevainīga,viņa jau ar sex nodarbojās un tas bija tas šķērslis,viņa man pārmeta,ka visi puiši mani aplido,ka pievērš uzmanību tikai man,ka viņa mani tikai apgrūtina,hey,bet tā nebija! Viņa man teica,ka es tikai domājupar sex,par puišiem,alkoholu un party,lai gan es itnemaz nedzeru.Party? Jā,tie man patika,jo es esmu sabiedrības cilvēks,teica,ka es neko dzīvē nesasniegšu,tik tāpēc,ka strādāju,nemācos. Bet man dzīvē galvenais nav diploms kabatā,man galvenais ir būt laimīgai,nodzīvot dzīvi tā kā es gribu! Mēs pašķīrāmies,es viņai pateicu,ka negribu viņu vairs redzēt,viņa pateica,ka viņai jau sen ir vienalga. Lūk,ko nozīmē uzticēties citiem,tas nozīmē,ka agri vai vēlu tevi apčekarēs un pēc tam visu,ko esi uzticējis-pārmetīs. Ko es ar šo tekstu gribēju pateikt? Pārliecinies,ka tie ar kuriem draudzējies,kurus uzskati par draugiem,īstenībā nav tavi ienaidnieki...
