Despēju iedomāties savu dienu bez kafijas. Par cik nakti jāstrādā, bez kafijas nu nevar. Arī tagad miegs nāk, taču nedzēru vēl to, bet būs jādara tā. Ne par kafiju tagad gribu rakstīt, bet par to, vai man vajag būt atkarīgam no kaut kā, lai justos labi. Citiem tā ir smēķēšana, koka kola, citiem vēl kaut kas, bet man kafija. Miegs nāk. Tukši saki? Nu jā, iespējams pat šo rakstu neviens nepublicēs. Domāju, rakstu, nejūtu, rakstu....vai jābūt no kaut kā atkarīgam, lai labi justos? Nē! pietiek ar to, ka jūtos tā, kā es jūtos. Esmu laimīgs par to, kā jūtos tagad, jo tās ir manas dzīves sekas. Juhū....sekas. Sekas var būt no smēķēšanas, no koka kolas un citām zarazām un vienmēr būs sekas arī no tā, ka tos nelietojat, bet tur jau būs prātā. Man domas šaudās - ko buda teiktu par to, ka es lietoju tik daudz kafiju? Man liekas ka viņam ir vienalga, ko lietoju un ko nelietoju. Man pateica ka vārdu skaits ir par maz un bildes nav pietiekoši daudz - turpināšu. Kāpēc es lietoju kafiju? Lai neaizmigtu, lai uzsturētu sevi mākslīgā veidā modrībā, lai kaut ko spētu vēl padarīt, ja pat arī darīts ir 24 stundas diennaktī no vietas. Tāds ir mans darbs. Jā, un vēl, lai mani zobi nebūtu balti , kā bebrim ( kā no reklāmas ) un lai mana sirds pusktētu ātrāk un pēc gadiem 30 - 45 varētu regulāri apmeklēt medecīnas iestādes un tiktu uzlikta kāda sirds kaite. Nu nezinu, vai tā būs, bet ja es tā turpināšu, tā arī notiks. Ko darīt lai tā nebūtu? Lūk, braukšu uz ASV , strādāšu uz 4/2 mazāk, saņemšu algu tādu, kā te strādājot 24 stundas diennaktī un miers. krāšu naudu savam restorānam. Labs mērķis vai ne? Un tie, kas skaka ka tas nav iespējami, ir mēģināts u.t.t. lai iet to stāstīt kādam citam, jo manus mērķus neviens nesalauzīs ar savām replikām. Tie ir mani mērķi un uz tiem arī iešu. Lai slava Amerikai, būšu kā kolumbs vai kā sprīdīts un dzeršu kafiju arī tur.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
