Par cik esmu novērojis, ka cilvēki šajā portālā bieži stāsta par dažādiem atgadījumiem savā dzīvē, es vēlos izstāstīst savu stāstu. Kā jau pēc virsraksta redzams runa būs par manām un manas vidusskolas latviešu valodas skolotājas seksuālajām attiecībām. Uzreiz pirms sāku savu stāstu, es vēlos uzsvērt, ka nelepojos ar to, kas notika, vienkārši vēlos jums pastāstīt kā tas viss sākās, kā attīstījās un pie kā tas noveda. Skolotājas identitāti un skolu, kurā tobrīd mācījos es drošības labad neatklāšu. Šo stāstu ko jūs tūlīt lasīsiet es esmu stāstījis vien dažiem sev tuvākajiem draugiem. Viss turpmāk aprakstītais notika vien dažus gadus atpakaļ, tādēļ es aprakstīšu visu detaļās, jo atceros gandrīz katru sīkumu par šo laiku savā dzīvē. Pēc raksta izlasīšanas vēlos, lai jūs izsakāt savu viedokli, par to vai mana rīcība šajā situācijā bija pareiza un varbūt mēģiniet iejusties manā ādā, un uzrakstiet kā jūs būtu rīkojušies manā vietā. Varbūt pat paši esat piedzīvojuši kautko līdzīgu, piemēram, pastiprinātu interesi par sevi no kādas konkrētas skolotājas vai skolotāja puses vai uzmākšanos.
Iešanu 10.klasē es gaidīju ar lielu nepacietību, jauni klasesbiedri, skolā vasarā notika vērienīgi iekštelpu remontdarbi, kas vecos un pelēcīgos skolas gaiteņus un klasestelpas pārvērta līdz nepazīšanai. Labā nozīmē. Vairākas gados vecākās skolotājas manā skolā aizgāja pensijā, un zināju, ka jaunajā mācību gadā mani mācīs jaunas un cerams mazāk kaitinošas skolotājas. Tā gada vasara nebija tā labākā manā mūžā, praktiski visus trīs mēnešus biju spiests pavadīt bez savas draudzenes, kura ar ģimeni bija devusies uz Angliju. Augusta sākumā viņa man paziņoja, ka palikšot Anglijā līdz pat decembrim un es nolēmu pārtraukt attiecības, jo nevaru būt kopā ar kādu, kurš tik ilgstoši nav man blakus. Tā vietā nolēmu sākt apmeklēt svaru zāli, lai uzlabotu savu ķermeni un fizisko sagatavotību, kā arī pēc iespējas ātrāk aizmirst savu bijušo. Pienāca jaunais mācību gads, es protams biju satraukts, jo zināju, ka man ir jāuzlabo savas atzīmes, kuras kopš 7.klases bija diezgan viduvējas, lai neteiktu vairāk. Klasē ienākot ieraudzīju jaunas sejas, klases kodols bija nomainījies, bija jaunas meitenes un zēni. Ne mirkli nešaubījos, ka ar jaunpienācējiem pratīšu atrast kopīgu valodu. Kas attiecas uz skolotājām, man bija jauna matemātikas, fizikas un latviešu valodas skolotāja. It īpaši priecājos par matemātikas skolotājas nomaiņu, jo iepriekšējā, pēdējos 3 manus dzīves gadus pataisīja par elli, matemātikas kabinetā sēžot pēcstundās es šķiet pavadīju pusi savas dzīves, vismaz tā likās. Te gan jāsaka, ka tā bija manis paša vaina, jo nekad man matemātika nebija ne padevusies, ne īpaši patikusi, tādēļ es tai, tā teikt, uzliku mīksto. Lai nu kā, katra semestra beigās es to 4 vienmēr sagrabināju, bet jūs nevarat iedomāties cik daudz brīvā laika es tā dēļ iztērēju. Labi ne par to ir stāsts.
Viņu, savu jauno latviešu valodas skolotāju es pirmo reizi ieraudzīju 3.septembrī, kad man pirmā stunda pēc saraksta bija tieši latviešu valoda. Atšķirībā no daudziem citiem skolotājiem, kuri savus kabinetus turēja aizslēgtus, kamēr paši atradās skolotāju kabinetā, šī skolotāja sava kabineta jeb klases durvis turēja vaļā. Skolā man vienmēr patika ierasties laicīgi, pirms lielākās daļas savu klasesbiedru, lai gan dzīvoju tikai 15 minūšu gājiena attālumā no skolas. Tajā rītā es redzēju, ka esmu ieradies ātrāk par visiem, tādēļ devos iekšā jaunajā izremontētajā latviešu valodas kabinetā, kura durvis bija vaļā . Noliku mugursomu un sāku pētīt jauno klases izkārtojumu. Tad pēkšņi dzirdēju soļus, augstpapēžu kurpju soļus un tad klasē ienāca mana jaunā latviešu valodas skolotāja. Kā viņa izskatījās? Diezgan simpātiska, neliela auguma sieviete, uz gadiem 30, tērpusies melnās biksēs un augstpapēžu kurpēs. Viņai bija brilles, kas viennozīmīgi viņai piestāvēja un viņai bija gari tumši brūni mati. Mēs pārmijām pāris vārdus, par cik tobrīd klasē bijām vienīgie. Tad jau klasē sanāca mani klasesbiedri un man visapkārt sākās čalas. Atšķirībā no bijušās latviešu valodas skolotājas, kura izcēlās ar īpaši skaļu un ķērcošu balsi, kā arī ar bļaušanu uz tiem, kuri stundās sarunājās un trokšņoja, šī skolotāja bija daudz klusāka un mierīgāka. Es un mani klasesbiedri ātri vien sapratām, ka pie šīs skolotājas būs lielāka brīvība un mazāk aizliegumu. Protams klases lielākie trokšņotāji to vienmēr centās izmantot, lai pārbaudītu jaunās skolotājas pacietību un stingrību. Nedēļas gāja uz priekšu un runājot par latviešu valodu, man bija daudz patīkamāk mācīties pie šīs skolotājas, nekā pie iepriekšējās un tas izpaudās arī manās atzīmēs. No iepriekšējo gadu sešiniekiem es biju sasniedzis stabilu septiņnieku. Šīs skolotājas darbu vērtēšanas metodes daudz neatšķīrās no iepriekšējās, bet viņa daudz saprotamāk spēja mūsu klasei iemācīt to, kas mums bija jāapgūst. Runājot ar citiem klasesbiedriem, viņi arī atzina, ka pie šīs skolotājas ir patīkamāk mācīties nekā pie iepriekšējās. Pienāca novembris, mācību semestris lieliem soļiem tuvojās noslēgumam, diemžēl tad es smagi saslimu un skolu neapmeklēju 2 nedēļas, kuru laikā daudz ko biju iekavējis. Vairākās mācībās man bija neuzrakstīti darbi, kurus nācās iet rakstīt pēcstundu konsultācijās. Arī latviešu valodā man bija sakrājušies divi neuzrakstīti darbi, kontroldarbs un diktāts. Stundu laikā ar skolotāju vienojāmies, kad es šos darbus varu nākt rakstīt. Viņa man piedāvāja iekavēto uzrakstīt 9.stundas laikā. Tā nu es sāku mācīties kontroldarbam un gāju rakstīt. Ieejot kabinetā es jutos neērti, jo biju tur vienīgais, vienīgais kurš kautko iekavējis un manis dēļ skolotājai bija tur jāsēž un jāgaida kamēr es uzrakstīšu. Es apsēdos, viņa man iedeva kontroldarba lapu un es sāku rakstīt. Par laimi kontroldarbs nebija sarežģīts. Kad nodevu kontroldarba lapu, mēs sākām runāt par vienu no maniem klasesbiedriem, kurš latviešu valodā grima nesekmības purvā. Viņa man jautāja vai arī pret citām mācībām viņš attiecas tik vienaldzīgi, un sāku stāstīt visu ko par viņu zinu. Viņa man jautāja vai esmu vietējais un vai man ir draudzene, kas šķita diezgan savādi. Kādēļ gan skolotājai tas būtu jāzina? Protams, būdams džentlmenis es uz visiem viņas jautājumiem sniedzu atbildes, pēc tam nolēmu arī viņu pašu iztaujāt, lai šo to uzzinātu par viņu. Noskaidroju, ka viņa dzīvo netālu no manis, jaunajā dzīvoklī ievākdamās neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma, ka nesen izšķīrās no sava drauga un, ka viņasprāt es no visiem klases zēniem esot vissakarīgākais. Tā bija draudzīga saruna, es nodomāju, kas gan tur slikts, ja skolotāja cenšas sadraudzēties ar vienu no saviem skolniekiem. Pirms savācu mantas un devos prom, viņa man iedeva savu telefona numuru un teica, ka ja gadījumā man kļūst garlaicīgi uzrakstu viņai. Es pēc tā visa biju nedaudz apmulsis, pirmo reizi dzīvē man ar kādu skolotāju bija tik draudzīga saruna, saruna kas būtībā neatšķīrās no tām sarunām, kas man bija ar saviem vienaudžiem. Mēs sākām sarakstīties caur whatsapp, tas notika gandrīz katru vakaru. Mēs čatojām par dažādām tēmām, piemēram, aktualitātēm pasaulē, par to kā viņa kļuva par skolotāju, sportu, mūziku un dzīvi. Viņa bija pārsteidzoši zinoša visās tēmās un mums bija interesanti čatot, lai gan šie čati bija samērā īsi, jo gan man, gan viņai bija jāveic savi pienākumi . Par to, ka esmu tik labos draugos ar savu latviešu valodas skolotāju es klusēju, nevēlējos, lai mani klasesbiedri, draugi vai ģimene par to uzzinātu, vienkārši nejutu vajadzību tobrīd to kādam stāstīt. Tad kādu piektdienas vakaru, kad gulēju mājās un skatījos TV, pēkšņi saņēmu whatsapp ziņu. Latviešu valodas skolotāja mani aicināja aiziet pie viņas ciemos. Es atbildēju, ka varu aiziet, bet jautāju, kādēļ viņa vēlas, lai atnāku ciemos. Viņa atbildēja, ka vēlas, lai sastādu viņai kompāniju uz dažām stundām. Tā nu es apģērbos, pateicu mammai, ka uz dažām stundām iziešu ārā ar draugiem. Nācās samelot, jo teikt mammai, ka latviešu valodas skolotāja mani ielūdza pie sevis būtu dīvaini. Viņa man uzrakstīja savu adresi, jo īsti nezināju, kur viņa dzīvo. Pa ceļam manā galvā šaubījās dažādas domas un biju nedaudz uztraucies. Nonācu līdz viņas dzīvokļa durvīm un nospiedu zvana pogu. Dažas sekundes vēlāk viņa atvēra durvis un ar smaidu uz lūpām teica, lai nāku iekšā. Viņa dzīvoja pilnīgi viena, viņai nebija pat mājdzīvnieka. Sākotnēji biju nedaudz sakautrējies, kas nebija man raksturīgi, viņa to pamanīja un teica, lai nomierinos. Ja godīgi bija diezgan neveikli, jo viņa ilgstoši neko neteica. Es apsēdos viņas mīkstajā dīvānā, viņa apsēdās man blakus un datorā uzlika Hičkoka filmu "putni" un tikai tagad es atskārtu, ka reiz viņai mūsu sarakstē teicu, ka esmu liels Hičkoka filmu fans. Viņa teica, ka mani pie sevis uzaicināja, jo es esot viņai labs draugs un salīdzinoši netālu dzīvoju. Filmas laikā viņa uzvedās kā jauniete, dzēra alu, atraugājās un skaļi ēda siemuškas. Pamazām es nomierinājos un sāku justies kā mājās, lai gan joprojām nespēju noticēt, ka ar savu skolotāju piektdienas vakarā sēžu un skatos filmu. Tas likās savādi. Kad filma beidzās, es teicu, ka laikam iešu mājās, jo vecākiem apsolīju, ka ilgi nebūšu. Viņa teica, lai vēl drusku palieku. Viņa šķiet kļuva bēdīga. Viņa sāka stāstīt, ka uz dzīvi manā pilsētā pārvākusies tikai vasarā, pirms tam dzīvojusi un strādājusi Latgalē, lai gan viņa ir no Vidzemes. Viņa teica, ka vienkārši tagad šeit vēlas iegūt jaunus draugus un par cik mums izveidojās labs kontakts jau no pirmās dienas, viņa man ir pieķērusies. Es sāku viņu mierināt, ka arī es vairākkārt esmu nokļuvis situācijā, kad nākas mainīt dzīvesvietu un pielāgoties jaunajai videi un cilvēkiem ap sevi. Par šo tēmu pamatīgi aizrunājāmies. Tad viņa man pieliecās klāt un noskūpstīja uz lūpām. Es nebiju pārsteigts, jo visu vakaru tur sēžot uz to gatavojos. Kāpēc? Laikam jau intīmās gaisotnes dēļ. Es vaicāju par ko tad tas? Viņa teica, ka tas par to, ka esmu tik labs draugs. Viņa sāka man izteikt komplimentus par manu izskatu. Nekad sevi neesmu uzskatījis par skaistuli vai baigo mačo, tomēr esmu simpātisks puisis un nekad par meiteņu uzmanību neesmu sūdzējies. Tagad pēkšņi sajutos droši. Viņa jautāja vai vēlos seksu. Es tam nespēju noticēt, bet kā robots automātiski atbildēju jā. Un tad tas notika. Viņa bija nedaudz dzērusi. Brīdī, kad tas notika es vispār nedomāju vai tas ir pareizi vai nepareizi, vienkārši izbaudīju momentu. Un par laimi man līdz bija prezervatīvs. Tas bija brutāls sekss, šī nebija pirmā reize, kad to daru (nevainību zaudēju 14.dzimšanas dienā), bet tā bija pirmā reize, kad to daru ar vecāku sievieti (viņai bija 26). Kad viss bija galā mēs abi bijām bez elpas. Gāju nomazgāties un skrēju mājās, jo vecāki noteikti sāka uztraukties. Pirms izgāju pa durvīm viņa teica, ka uzticas man, ka nevienam neko neteikšu.
Es neesmu muļķis, zināju, ka izpļāpājoties viņa vārētu tikt patriekta no skolas, zaudēt skolotājas diplomu un varbūt pat tikt apcietināta. Daudz sāku interesēties par līdzīgiem gadījumiem ASV, kur skolotājas pārguļot ar saviem skolniekiem nokļuva uz vairākiem gadiem cietumā, tomēr par to neviens nebūtu uzzinājis, ja šie skolnieki būtu mācējuši turēt mēli aiz zobiem un nebūtu lielījušies par to ka pārgulēja ar savu skolotāju. Tādēļ, sev un viņai nozvērējos nevienam neko neteikt. To izdarīt man nebija grūti, jo jau agrāk bija nācies noklusēt dažādas lietas par sevi un citiem. Sākās jauna darba nedēļa. Viņu es satiku tikai tajās dienās, kad man pie viņas bija stundas. Tad nu pienāca pirmā latviešu valodas stunda, kopš šī notikuma. Šeit es vēlos uzsvērt, ka viņas attieksme pret mani stundās nemainījās, viņa nepievērsa man vairāk uzmanības kā citiem maniem klasesbiedriem, ari manas atzīmes pēkšņi nekļuva mistiski labākas, viņa nesauca mani pie tāfeles biežāk, absolūti nekas nemainījās. Acīmredzot, mēs abi mācējām noslēpt, to ka bijām tik labi draugi. Es nejutos ne iemīlējies viņā un neuzlūkoju viņu nekā savādāk kā vien savu skolotāju un labu draugu. Mēs par to runājām arī čatā. Viņa rakstīja, ka viņai arī neesot romantisku jūtu pret mani, bet viņasprāt, tas ka pārgulējām bija jautri un viņa neuzskatīja, ka pieļāvusi kļūdu. Mēs abi nolēmām, ka vairs ārpus skolas netiksimies, turpinājām sarakstīties un runāties klasē, kad bija tāda iespēja. Palikām labi draugi, viens otram stāstījām par visu kas notiek mūsu dzīvēs. Turpināt tikties un nodarboties ar seksu būtu kļūda, jo tomēr mums abiem bija pārāk liela vecuma starpība (11 gadi), daudziem mūsu abu radiniekiem,kolēģiem un ģimenes locekļiem pret šīm attiecībām būtu iebildumi. Manuprāt visu pārtraukt un iet katram savu ceļu bija labākais lēmums, ko šajā situācijā varējām pieņemt. Kā jau teicu, mums nebija romantisku jūtu. Nedēļas gāja, nākamā gada pavasarī es iepazinos ar skaistu 15 gadus vecu meiteni un abi kļuvām par pāri. Arī latviešu valodas skolotāja paklausot maniem ieteikumiem sāka iet uz randiņiem ar sava vecuma vīriešiem. Un viņai izdevās atrast savu īsto. Es biju priecīgs to uzzinot, jo viņa tiešām bija jauka sieviete ar patīkamu raksturu. Novēlēju viņiem abiem veiksmi. Par cik mums abiem bija otrās pusītes, mums lēnām sāka zust kontakts, viņa tiešām iemīlējās savā vīrietī un gadu vēlāk apprecējās. Mūsu dialogi skolā bija lielākoties par mācībām, nedaudz arī parunājām par mūsu privātajām dzīvēm, bet ne tā kā agrāk.
Tagad jau vidusskolu esmu beidzis, kontakta ar viņu nav jau gandrīz kā gadu. Zinu vien to, ka viņa joprojām strādā šajā skolā, neko vairāk par viņu nezinu. Visus šos gadus esmu turējis šo noslēpumu sevī. Neuzskatu sevi par kautkādu baigi kruto veci tikai tāpēc, ka skolas laikā pārgulēju ar skolotāju, es nelepojos ar to, bet arī neko nenožēloju. Neuzskatu, ka viņa būtu pelnījusi nosodījumu, jo nedarīja neko sliktu. Tā bija tikai viena reize, turklāt tur savu lomu spēlēja alkohols. Kas bijis bijis, laiku atpakaļ pagriezt nevar.
Paldies, ka lasījāt, atvainojos par gramatikas kļūdām, vismaz jūs zināsiet ko vainot :)
Maldies vecīt, mēs jau ar dārgo 35 gadiņus kopā nodzīvojām, meitas pie vīriem izdevām un jau mazbērni aug griezdamies 
