Lieldienu brīvdienas ir labs laiks, lai paceļotu un iepazītos ar citu tautu šo svētku svinēšanas tradīcijām. Kaut vai tikai virtuāli.
Lieldienas svin visā plašajā pasaulē. Tie ir ne tikai kristiešu svētki, bet arī pavasara sagaidīšanas svētki. Ir daudz līdzību, bet ir arī īpašas tradīcijas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
Kriminālromāni ir iecienīta lasāmviela, arī Norvēģijā. Šeit ir tradīcija uz Lieldienām izdot jaunu kriminālromānu, kur sižets ir klasisks; darbība notiek kaut kur tālu no apdzīvotām vietām un kāds mistiski tiek nogalināts. Šī tradīcija aizsākās 1923.gadā, kad Lieldienu avīzes pirmajā lapā tika publicēta ziņa par šaušalīgu aplaupīšanu Bergenas vilcienā. Tas izrādījās tikai grāmatizdevēja reklāmas triks, lai pievērstu uzmanību jaunizdotajai grāmatai. Bet cilvēkiem iepatikās un tradīcija tiek turpināta gadu no gada.
Grieķijā, Korfu salā (grieķu valodā Kerkira) visvairāk tūristus sajūsmina senā tradīcija- pēc Kristus augšāmcelšanās paziņošanas no ēku augšējiem logiem tiek nomesti lielāki un mazāki māla podi. Tie tiek izgatavoti speciāli šim gadījumiem un izrotāti ar laba vēlējumiem. Agrāk meta arī pannas, galvenais lai būtu pamatīgs troksnis. Uzskata, ka šādi gan māja, gan tās iemītnieku gars atbrīvojas no vecā un nevajadzīgā un simboliski sagatavojas jaunam dzīves cēlienam. Podu lauskas ir lielisks suvenīrs, kas atgādinās par šīs salas apciemojumu Lieldienu laikā. Varbūt pat atnesīs veiksmi….
Hiosas salā(Grieķija) ir tāda pilsēta Vrontadosa. Tur Lieldienās, iestājoties tumsai, divas netālu esošās baznīcas apšauda viena otru ar salūtu. Pie katras baznīcas tiek uzstādīts horizontāls dakstiņu ‘’vairogs’’, uz kura izklāj petardes. Noteiktā laikā petardes izlido un saduras naksnīgajās debesīs. Grandiozā uguņošana ļoti patīk tūristiem, bet vietējie iedzīvotāji uztraucas par savu māju drošību. Šī tradīcija esot aizsākusies senos laikos, kad Grieķijas jūrnieki Lieldienās atgriezušies no Ķīnas, kur bija iemācījušies izgatavot petardes. Un savas prasmes demonstrēja ciema iedzīvotājiem.
Polijā pēc Lieldienām svētki turpinās slapjajā pirmdienā- Šmigus-Dyngus dienā. Šajā dienā ikvienam ir atļauts, pat nejaušam garāmgājējam, bez brīdinājuma uzliet uz galvas spaini ūdens. Šī tradīcija atgādina par leģendārā Pjastu dinastijas kņaza Meško I, Polijas valsts dibinātāja, kristīšanu m.ē. 966.gadā, kad valstī sākās pāreja uz kristietību.
Čehijā puikas izgatavo koka grabuļus un, sākot no Zaļās ceturtdienas līdz pat sestdienai, apstaigā ciema mājas tos klabinot pēc iespējas skaļāk. Parasti tas tiek darīts agri no rīta un lai tos apklusinātu ir jādod nauda. Bet Otrajās lieldienās notiek meiteņu iepēršana. Šim nolūkam no vītolu vicītēm tiek savīta pātadziņa- pomlazka. Bet meitenes atpērkas ar olām un viņu pomlazku rotā ar krāsainām lentām.
Ja garšo omlete, tad Lieldienas jāpavada Francijas pilsētiņā Hauksā (Haux). Tur katru gadu Lieldienu brīvdienās galvenajā laukumā tiek cepta milzu omlete. Rekords ir 12 000 olu izmantošana. Leģenda vēsta, ka savulaik Napoleonam tā iegaršojusies vietējā krodziņā gatavotā omlete, ka nākamajā dienā viņš pasūtījis milzu omleti no visām pilsētiņā atrodamajām olām, lai pamielotu savu armiju.
Rumānijā Jēzus augšāmcelšanās naktī pa pilsētu un ciemu ielām plūst ‘’sveču upes’’. Tur uz mājām tiek nestas degošas sveces, kas aizdegtas baznīcā. Pie baznīcām, kalnu galos un vienkārši sētās tiek aizdegti ugunskuri, kuru uzdevums ir kliedēt tumsu un rādīt ceļu pretī gaismai un ticībai.
Filipīnas ir vienīgā kristīgā valsts Āzijā un savu ticību demonstrē visai savdabīgā veidā. Lielajā Piektdienā San Fernando pilsētā notiek svinīga procesija, kuras dalībnieki- grēku nožēlotāji- iziet pilnu Krusta ceļu, veicot grēku nožēlošanu ar pātagām sevi šaustot līdz asinīm. Pati kulminācija ir gājiena beigās, Krusta kalnā. Tur novietoti 3 krusti un mocekļus sagaida romiešu karavīri. Četras reizes pa trim, ticībā stiprākie brīvprātīgie tiek simboliski sisti krustā.
Karību salās Lieldienu laikā debesīs redzami daudz lieli un mazi pūķi košās krāsās. Uz daudziem arī uzraksti ar laba vēlējumiem. Šī tradīcija radās Bermuda salā, kur kāds Svētdienas skolas skolotājs izmantoja pūķi, lai izskaidrotu skolēniem Kristus augšāmcelšanos.
Trinidadā un Tobago uz ielām un skvēros tiek novietotas groteskas lelles- bobolee. Ikviens savu negatīvo enerģiju var izlādēt šīs lelles kārtīgi iemizojot ar nūju. Īpaši daudz sitienu saņem tās, kurās saskatāma līdzība ar kādu pazīstamu, ne visai iecienītu cilvēku.
Šo rakstu jau es sen biju ielicis, bet tik un tā labi atgādināt...man vēl bija VIDEO.
