Bija ziema!
Jaunieši āra spēleja kariņus un saiņoja sniegavīrus. Viens jaunietis ar sarkanu cepuri galvā metot ledaino piku izšķaidija otram jauneklim seju.
Pareizi darija, ņehuj iet āra spēlēties, ja neproti sevi aizstāvēt. Iespējams viss būtu daudz reiz savādak, ja sīkais būtu metis pirmais, vai gājis spēlēties cita pagalmā.
Protams tagad domat kā būtu ja būtu ir stipri pa vēlu un notikušo atpakaļ nepagriezīsi.
Pēkšni pagalmā aprimst bērnu jautras čaloņas, var dzirdēt tikai klusas raudas. No blakus mājas izskrien sieviete un steidzas pie gulošā bērna, kas guļ nu jau rozīgas nokrāsas sniegā. Piegajusi tam klāt viņa skaļi iespiedzās un nokrita ceļos, un cieši jo cieši apmīļoja guļošo puiku. Izskatās ka tā ir viņa māte, kas pardzīvo par dēla traumām . Skats ir vissai interesants - mate ar dēlu pagalma vidū guļ tieši blakus lielai jo lielai sniega kupenai, blakus apmēram 10 jaunieši un bērni stāv kā sastinguši un cer ka viss būs kartība! viena meitenīte stasta kautkādai tantiņai kā viss notika, ka Valdemārs netīsam iemetis ar sniega piku mazajam Pēcim, bet pašas pa to laiku cēlusas sniega vīru, un katlu ko tam galvu uzvilkuši esot kaimiņu Egonam no šķūnīša izvilkuši. Tagad zinu kā sauca gan metēju gan cietušo puiku.
Es palūkojos augšup un tur pa otrā stava logu uz to visu raugas kāds onkulits ar brilēm un ūsām kas atgādina pielīmētu parūku. Viņš piesmēķē cigareti, un stipri jo stipri ievelk vienu dūmu, mirkli uzgaida, un izpūš tā, ka pat ūsas sakustējas. Un tad pie sevis noklepojas, un skaļi kliedza " Vai viss kārtība?"
Viss ir kārtibā teica kautkada tante un sāka stastīt kas notika.
Es pamaniju ka sēta rosība atkal uzplauka bērniem bija apnicis gaidīt un viņi turpinājacelt sniegavīrus un barikādes.
Pagalmu piepildija bernu smiekli tik skaļi, ka pat raudas ko izdvesa mazais puika tika apslapētasun ja uz to pusi nepalūkojas, tad nemaz nevar nojaust ka kautkas būtu noticis! tā nu es vēroju kā berni veļ sniegavīrus, un ka kads puiselis uzkpis sniega kupena bļauj ka tā ir viņa māja, un citiem šeit ieeja ir slēgta. Pēc neilga laika paskatijos uz gulošo māti un dēlu, un sapratu ka vairs viņi neguļ , bija atnācis maza peča tevs , un panema vinu uz rokam un nesa mājas. Tevs ar naidīgu skatienu aplūkojis visus kas atradas pagalmā dēvas tālāk. Savukārt Valdemaram - puišelim kas nevainīgi meta sniega piku, arī nācās saņemt sodu. Atnāca viņa māte un aiz auss vilkdama aizvilka to aizstūra, gan jau pizduljkas izrakstīs!tā nu pēc brītiņa viss bija noildzis. Un vairs nekas nevestija par to ka šads incidents būtu noticis izņemot rozīgais sniegs pagalma vidū. Iespējams no tā uztaisīs kādu sniegavīru, vai vienkārši nobradas lidz smiltīm!
Nākosaja diena noskaidrojas, kas tad puikam kaitēja!
Puikas māte sarunadamies ar kaimiņu precizēja kas un kā notika. Izrādijas, ka puikam bija salauzts deguns...
Esot aizgajuši mājas un sabazusi deguna lupatas, un pa tam laikam pazvanijusi ātrajai palīdzībai, arsts vinam uzlika kompreses vai kautko tamlīdzigu, un kad viņš vairs nevarēšot dažas dienas rādīties āra no mājas!
Vell pec dažam dienām puiselis izgāja no mājasun sēta viņš bija varonis, vissi gāja viņam klāt un stastija kas pa šīm dienām ir noticis kā valdemars majas arestu dabuja, kā kaimiņu suns apčuraja sniegavīru kuru bija cēlusi maza kaiminmeitene stella. Āra sāka lēnam putināt sniegs,no trešā stava loga parādijas sievietes galva kas bļāva tomiņ nāc mājas! un tā nepilnas stundas laika, visas mātes vai tēvi bija savus bernus sasaukuši mājas.
Tas vis norisinajas pagalma, kuru ieskāva vairākas daudzstāvu ēkas, un žogi.
Vēlak vakarā kad paliek tumšāks sēta uz ēku pakāpieniem parādas jaunieši, kas uzsmēķe un paplēš kādu joku.
Tagad bija viņu laiks pūlcēties pagalmā! :D
Tā vien šķiet ka tas pagalms ne mūžam nepaliek vientuļš vienmēr kāds tur kautko dara. Vainu kāds sklda malku šķūni, vai ķimerējas ap savu auto, tīra sniegu, vai vienkārsi tur atrodās. pagrabā dzīvo kaķi, kas arī vissu laiku iet rotaļāspa pagalmu, jo viņi tur jūtas drošība! Viņi zin, ka suņi iekša netiks, jo visas pieejas ir liegtas.
Tāpat viņi zin ka no rīta ap 8-9 viņiem tante pelēcīga lakatiņa atnezīs kautko ēdamu , vai pa dienu ja kāds no visiem mājas iemitniekiem ēdis zivi, asakas rūpigi nonesīs kaķiem...
Iespējams šeit cilvēki viens otru nepazīst, bet visi dzīvo pēc pagalma noteikumiem, kuri nekur nav ierakstīti. Tā ir dienas kārtiba! Savstarpēji vienmēr sasveicinās, un atvadās!
Tie kas tajās mājas dzīvo jau no laika gala, savstarpeji apvaicājas kā iet?, kā ģimenei? vai vienkārši patenko par kadu kurš tiko te ir ieradies dzīvot! nopēta uz kuru pusi no rītiem iet un cikos ir atpakaļ, tāda bij kārtība. katru vakaru jaunieši 19:50 gāja uz ielas ar saviem sadzīves atkritumiem, un meta to miskastes mašīna! Viņi to darija ar prieku, jo visi berni tur gāja netikai mest miskasti, viņi gāja satikties ar draugiem no mājam kas atrodas otrpusielai. Kaut arī šī stasta personāžš, ir izdomāts, un pati darbība ir nedaudz pārspīlēta pamatdoma nezūd. Jūs drošivien nevarat iedomāties ka tas viss ir iespejamsdraudzīgi kaimīni, un vell kautkas labs, un nesamaitats, gribat zināt kāpēc? es pateikšu: tas tāpēc, jo jūs dzivojas 2010 gadā bet šeit runa iet par 90 gadiem! :D Kad debesis bija zilākas un žāle lētaka.
Daļēji tas viss ir uz patiesiem motīviem.
Tā nu es jūs mazdrusciņ iepazīstināju ar pagalmu kurā ari es reiz uzaugu!
P.s Paldies par uzmanību!
Nēesi skopulis - Pastāsti draugiem!
