Ņemot vērā apvidus īpašības, kara gājieni tika rīkoti pa lielākai daļai ziemā vai sausā laikā, kad purvi un ūdens šķēršļi vieglāk pārvarami. Karaspēks sastāvēja no kājniekiem un jātniekiem. Kājnieki bija karaspēka pamats un īstie karotāji. Jātniekus pielietoja izlūkošanā, saskaru uzņemšanai (piem., ar pēkšņi iebrukušu un ātri atejošu ienaidnieku) un vajāšanā. Nonākot ienaidnieka tuvumā un paredzot kaujas darbību, jātnieki gandrīz vienmēr kājniekojās un devās kaujā līdzīgi 22 pārējiem kājniekiem, šāds darbības veids stāv ciešā sakarā ar apvidus īpašībām, un mēs redzam, ka vēlāk arī bruņinieki atzīst tā priekšrocības un bieži cīnās nokāpuši no zirgiem.
Apvidus īpašības un ceļu stāvoklis noteica arī gājiena iekārtu. Karaspēks virzījās šaurā un dziļā kolonnā, izsūtot gājiena virzienā un vajadzības gadījumā arī uz aizmuguri zināmas apsardzības vienības un izlūkošanu. Atpūtnes un naktsmītnes izvēlējās ūdens tuvumā, nodrošinoties ar apsardzību un izlūkošanu.
