local-stats-pixel

Pārdomas par bērnudārzu jaunajām audzināšanas metodēm1

13 0

Man viena draudzene pašlaik mācās par pirmskolas vecuma bērnu skolotāju (vai kkā tā) un atsūtīja man pārlasīt viņas referātu par Bērncentrālo mācību modeli (tipa standarti, kā bērni bērnudārzos būtu pareizi jāmāca)

Nu, lūk - domāju, ka varbūt ne man vienam interesanti uzzināt, kā tad īsti pareizi tas tiek darīts.. Tālāk sekos viņas referāts ar pāris maniem komentāriem, kas pilnīgi neattiecas uz autora darbu. Tās ir tīri pāris manas replikas, kas man ienāca galvā....

Bērncentrētais mācību modelis – pamatā ir bērna individuālās vēlmes, vajadzības. Šis mācību modelis pamatojas uz humānās pedagoģijas principiem. Šo modeli realizēja Montesori pedagoģija, Valdorfpedagoģija.

Bērncentrētā modeļa būtība

Modeļa pamatā ir bērna personības attīstība. Bērns un viņa personība kā augstākā vērtība. Šis modelis balstās uz iekšējās motivācijas veidošanu. Uzmanības centrā ir pats skolēns, skolotājam jārada tādi apstākļi, lai bērns varētu patstāvīgi attīstīties. Liels akcents ir likts uz bērna individuālo attīstību, individualizāciju, tomēr skolēni savā starpā sadarbojas, atbalsta un palīdz viens otram. Starp skolēniem nav sāncensības, netiek izdalīti uzvarētāji un zaudētāji, „labie” un „sliktie” skolēni(Tad man jautājums – kāda jēga censties?). Skolēniem ļauj pašiem izvēlēties, ko viņi vēlas darīt, tomēr sekas un atbildību par savu izvēli arī ir pašiem skolēniem jāuzņemas. Viņiem ir dota izvēlēs brīvība, tomēr par to ir jāuzņemas atbildība(Tātad bērni bāžam visi pirkstus rozetē – pēc tam paši dzīvosiet ar savām veselības problēmām.. pofig...(Labi, tas biki par skarbu :D)Bet tad jau sanāk, ka var nedarīt neko...). Skolotāji skolēnus uztver kā sev līdzvērtīgus, līdz ar to skolēniem ir labs pašvērtējums(Ja jau pedagogs=audzēknis, tad jau viņu arī tīri pēc visiem standartiem var pasūtīt dirst... jo tā jau ir mazās personības brīva izvēle). Kolektīvā valda savstarpēja cieņa, kas veicina sadarbību, pašcieņu un pašdisciplīnu, līdz ar to bērns veidojas kā personība. Skolotāji ievēro vecumposmu īpatnības un palīdz bērniem konkrētajā laika posmā attīstīt vecumam atbilstošas prasmes un iemaņas(Ja viņiem to atļauj...). Bērnam jāiemācās pieņemt lēmumi un jāmāk dibināt kontaktus ar apkārtējiem cilvēkiem(Pareizi! Vēlāk arī varēs saprast, kamdēļ tas viņiem nākotnē būs tik svar;igi...). Ģimene piedalās mācību procesā. Mācību programma ir līdzeklis augstākā mērķa sasniegšanai. Augstākais mērķis – cilvēka attīstība(Vai degradācija).


Bērncentrētā mācību modeļa stiprās puses

Skolotājs rada darbam atbilstošu vidi un motivē bērnu strādāt, laipni uzaicinot, nevis piespiežot bērnu darboties (Es īsti neticu, ka tas strādātu, bet nu labi.. ), tas ļauj bērniem saprast, ka skolotāji tic bērnu spējām un uztver bērnus kā līdzvērtīgus cilvēkus. Katram bērnam ir individuāla mācīšanas pieeja, „visi netiek mērīti pēc vienas mērauklas”(Citiem vārdiem: ”Esi stulbs – labi, še tev 8 par centību, jo tu jau tāpat neesi spējīgs savākt vairāk par 26% punktu). Skola sadarbojas ar ģimeni, atzīst ģimenes īpašo lomu bērna dzīvē un audzināšanā. Klasē valda demokrātiska vide, bērni var izteikt un aizstāvēt savu viedokli, iesaistīties diskusijās, tādejādi mācoties respektēt citu cilvēku domas(varu iedomāties sešgadīgo diskusijas ar visiem viņu argumentiem :D). Bērni mācās pieņemt lēmumus un vēlāk arī uzņemties par tiem atbildību(Negribi mācīties lasīt – tad dzīvo ar savu izvēli un pārliecību!). Bērnus māca tam, ka ieceres, mērķus var sasniegt dažādos veidos(Var arī piespiest citus kaut ko izdarīt tavā vietā.. draugi noder.. :D). Skolotāji palīdz bērniem sasniegt mērķus, paskaidrojot, kā tieši to var izdarīt. Galvenais uzsvars šajā mācību modelī tiek likts uz bērna personības attīstību, rakstura veidošanu (A es ta domāju – kā man dzīvē trūkst.. :D).

 

            Bērncentrētā mācību modeļa vājas puses

Pielietojot bērncentrēto mācību modeli, uz skolotāja pleciem gulstas milzu atbildība. Šī pieeja no pedagoga prasa vislielāko atdevi, jo katrs bērns tiek uzlūkots individuāli. Skolotājam ir īpaši jāgatavojas katrai stundai. Skolotājam var radīt grūtības tas, ka ar katru bērnu jāstrādā kā ar individuālu personu, bet tomēr jāvada viss kolektīvs kopumā. Ir jāseko līdzi tam, lai skolēniem dotā brīvība nepārvēršas par anarhisku nekārtību(Citiem vārdiem – viņi var darīt, ko grib, bet no jums prasām, lai būtu kārtība pasniedzēja kungs! Ja kaut kas ne tā – tad „taisnosim” jūs....). Zināšanu apjoms, kuras skolēni iegūst šajā mācību modelī, var būt mazākas salīdzinājumā ar tradicionālo mācību modeli, akcents tiek likt uz personības attīstību, nevis zināšanu daudzumu(njā.. pofig – augsim stulbi, bet vismaz ar personību..). Tas var pazemināt konkurētspējas turpmākajā dzīvē(Un mēs visi vēlamies, lai ar mūsu bērniem notiek tieši tāpat, jo mēs taču vēlam viņiem visu to labāko...). Šī mācību modeļa realizēšanai ir nepieciešams vairāk naudas(Opaņki... Laba reklāma – Sliktākas kvalitātes preces par lielākām cenām!! Pērciet!! :D).

Viss...

 

Kādi viedokļi par šo tēmu?

13 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://A.L.
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

Tavi komentāri ir neredzēts murgs, un Tu vēl jautā viedokļus? Es ne tikai studēju pedagoģiju, bet 4 gadi jau strādāju. Tu izsaki spriedumus par to, ko pati nezini. Un lielākā daļa pedagogu pēc ši modeļa arī skolo mazos bērneļus un neviens netiek uzskatīts par stulbu, nedz arī neviens skolotāju nav pasutījis, jo notiek arī sociālās un saskarsmes kultūras apgūšana. Lai gan raksts ir 2 gadus vecs, nevarēju neizteikties...tie komentāri drausmīgi. Ja kādreiz nāktos studēt pedagoģiju, pasmietos pati par sevi! emotion

0 0 atbildēt