Tomēr šis mākllinieks laikam atšķirsies no visa cita, kas ir redzēts, jo viņš glezno ar savu locekli!
Piedāvāju palasīt ko pats mākslinieks saka par sevi un kādēļ šādi glezno un pie viena aplūkot arī Linarda darbus. Ja būs interese, ielikšu vēl info!
Un tātad Linards par sevi:
"Konkrēti šo sēriju gleznoju ar tādu atribūtu kā peni, eksperimentēts ir vairākkārtīgi, pateicīgākās krāsas tam ir guaša un kā pamatu ņemot kartonu. Būtībā lai saprastu darbu jēgu ir jāsaprot to, kā esmu dzīvojis pēdējo 6 - 7 gadu laikā, skrēju no viena sevis meklējuma līdz otram, esmu ballējies teju vai katru dienu. Varbūt tā centos aizbēgt no savas ģimenes, drīzāk gan no sava tēva, jo ir bijis jāpieredz tāds haoss savstarpējās attiecībās, ka visu to laiku esmu bijis pārņemts ar domām par citas realitātes eksistenci. Tāpēc arī darbos figurē sava veida pašportreti, sapņu tēli, vietas un lietas, kas ļauj aizbēgt no pelēkās ikdienas. Un kāpēc gan to lai neattēlo savā ziņā vulgāri ar to pašu ķermeni, kas ir dots, jo tas mums ir tikai viens, un lai cik arī esmu ilgojies no savas ādas izkļūt, tajā vajag ar laiku atgriezties un attēlot ko dara gars, lai tie atkal būtu vienoti, lai visbeidzot tiek atrasta sevis paša eksistences jēga. Paši jau vien izvēlamies piedzimt, vien iegrimstam lietās, kas mums liek par sevi šaubīties.
Zīmējis un gleznojis esmu jau visai sen - kopš bērnības. Skolas gadi bija raibi. Vidusskolā man ļoti nepatika teātra nodarbības, bastoju teju visas stundas gada garumā, bet man tomēr ļāva turpināt būt Druvas vidusskolas humanitārajā klasē un aizvietot drāmas nodarbības ar zīmēšanas pulciņu vakaros pie Daces Lāvas. Iespējams, ka tieši pateicoties šiem pulciņiem, es kļuvu visai pļāpīgs. Tur, lielā mērā, ikdiena pilnībā izzuda un varēju darīt drāmas vietā to, kas tomēr sirdij tuvāks.
Manuprāt, obligāti būtu jāpiemin arī kafejnīca "Ļeņingrad". Iestāde ir tik mājīga, ka es to pat varētu dēvēt par savas otrās realitātes un personības mītni. Tur ir iepazīti tik neskaitāmi daudz cilvēku, pat slavenības tur kļūst par vienkāršiem cilvēkiem, un visi jūtas kā viena liela ģimene."
