Agrākos laikos cilvēkus sodīja, piesienot tos pie krēsla, uz priekšu nevarēja liekties. Ilgstoši sēdot cilvēks zaudēja savus spēkus līdz izsīkumam, kamēr sāka jukt prātā. Jā, mūsu ķermenis nav paredzēts sēdēt ar taisnu muguras atbalstu. Kad mēs stāvam, vai sēžam uz tā, kam nav atzveltnes, mūsu vēdera un muguras muskuļi ir aktīvi. Tie palīdz atbalstīt mūsu ķermeni. Sēžot uz krēsla ar atzveltni, jūs atbalstat savu muguru, muskuļi atslābinās, un vienīgais, kas uzņemās ķermeņa turēšanas lomu ir mugurkauls. Papildu stresu rada spiediens uz muguras diskiem, kā rezultātā ir iespējams iedzīvoties hroniskās muguras sāpēs. Maziņš fakts – 80% amerikāņiem ir tieši šī problēma. Kā arī attēlā redzamo sēdēšanas/gulēšanas veidu vēlams neatkārtot. Tā varētu būt joga pieredzējušiem sēdētājiem.
Kā būtu jāsēž?
Speciālisti iesaka “aktīvo sēdēšanu”, izmantojot vingrojamo bumbu, kas jums radīs asas izjūtas balansējot savu svaru, kā arī radīs adrenalīnu, jo daudziem patīk izjokot un paspert šādu bumbu malā, kā rezultātā jūs lamādamies krītiet ar savu pēcpusi uz grīdas. Vismazāko spriedzi rada sēdēšana 135-grādu leņķī. Šādu sēdēšanas stilu pielietoja Romas impērijā, ieskaitot Jēzus laikā. Izmēģiniet jūs šādu metodi darbā vai skolā, aizbildinoties, ka jūs izvairaties no slimības dēļ iekavētajām dienām, kā arī padziļiniet savu reliģisko pieredzi.