negribas vairs neko jautru skatities......
Redzeeju vienreiz liidziigu skatu kr4 vasaraa braucot no darba ar mikrinju redzeeju uz celja vidus notriektu bet ne sabrauktu kakji un arii otrs seedeeja blakus shoferis izkaapa panjeema beigto kakji nost no celja un dziivais uzreiz liidz un atkal blakus apseedaas. Toreiz arii ilgi domaaju par to skatu katraa gadijumaa redz ka dziivnieki arii var buut draugi un paardziivo viens par otru.
Ak, nē. Lūdzu, es nevaru noskatīties kā dzīvnieciņiem vajag pārciest to, ko mums. Viņi ir tādi paši kā mēs!!! Viņiem sāp, ja viņus sit, viņi grib ēst, kad nav ko ēst, viņi mīl viens otru, kaut vai viņiem nav mājas. Viņi guļ saritinājušies viens pie otra uz lapu kaudzēm, jo viņiem ir auksti un viņi meklē siltumu, ko paši, diemžēl, nevar atrast. Un viņi skumst, raud, kliedz, kad aiziet kāds, ar kuru kaķīti viņiem ir nācies pārciest kaut vienu no maniem pieminētajiem momentiem.
tas nozimee ka nedelju arii neviens nebija kakji normali apglabaajis bet atstaaju sapuut :(