Ak, bērnība!
Āgenskalna tirgū tos varēja pirkt cik gribas, ja tik ir nauda....ak dies, bērnība, cik tas toreiz likās kruta - spēlēt tos faņķikus un vinnēt...paldies par atmiņām + no manis
Pirmo reizi ar šiem papīrīšiem saskāros tālajā 1983/84 gadā. Toreiz man bija kādi 3 vai 4 gadiņi. Tolaik, Padomju Latvijā vēl nevarēja iegādāties šīs izcilās košļenes. Atceros, kā es atvēru skapīti zem spoguļa, un tajā bija noliktas divas donalda mūltenītes. Vēl pavisam svaigas un smaržīgas. Tas bija reāls brīnums priekš manis! Krāsas tik dzidras un spilgtas. Uz vienas bija attēlota mikipele, kura ar savu auto uzbrauc uz banāna mizas un apgāžas. Bet uz otras - Donalds uz vientuļas salas. Principā, šī ir viena no manas dzīves pirmajām atmiņām. Par cik runāt toreiz vēl īsti nemācēju, nav brīnums, ka nezinu no kurienes senčiem bija uzradušies šie papīrīši. Latvijā tos sāka tirgot ap 1991/92 gadu. Es pirku pie bērnu pasaules. Šiem papīrīšiem bija milzu vērtība padomju bērnam.