Komentāri 29

0/2000

Oj, esmu iepazinis smagu depresiju. Otrreiz tādu negribētu. Un jā, tie kuri nav ar to pilnā mērā sastapušies nekad nesapratīs, kā tas ir nespēt priecāties. Dod visādus tur padomus, kuri patiesībā nahren nepalīdz. Vai arī domā, ka tas ir kaut kāds untums u.t.t. Lai pārvarētu to ir jātiek pie tā cēļoņa un tas jārisina. Ar zālēm tu vari nostabilizēt situāciju, taču tikt vaļā no tā ir vajadzīga psiholoģija. 

Atceros, ka naktīs nevarēju aizmigt, vajadzēja 3-4 stundas lai aizmigtu, dažreiz vispār neaizmigu. Bija grūti piecelties.  Augsts asinspiediens, reibsts galva, nespēj normāli koncentrēties un domāt. Bija pāris reizes smagi brīži, kad sāc domāt par dzīves jēgu. Kad neizgulies, tad tev otrā dienā viss tracina. Patiesībā īsts murgs. Gim. ārsts izrakstīja miega zāles - un es iemigu 15 min laikā. Kas par kaifu. Atslēgties uzreiz nevis mocīties pāris stundas, lai iemigtu. Diemžēl esmu kā narkomāns uzsēdies uz tām miega zālēm. Kaut gan man vēl joprojām ir viegla depresija un dzeru antidepresantus. Vienu no cēloņa pūķu galvu esmu nocirtis, palicis vēl cits. Pie tā strādāju, taču, tas notiek tik lēni.... Nah, to murgu. Tie kuri nav piedzīvojuši (un nenovēlu) depresiju, nekad to nesaprastīs, tāpēc, viņiem iesaku arī aizvērties, nevis muldēt, ka tās ir tikai iedomas....

 21  0 atbildēt

njā, šādas lietas patiesībā ir ļoti skumīgas.. īpaši, ja kāds pazīstams tam iet cauri

 18  0 atbildēt
Ļoooooti precīzi. It kā pati būtu zīmējusi((((
 12  0 atbildēt

man laikam ir depresija   

 12  0 atbildēt
Mats mata.
 10  0 atbildēt

Cik noēroju, tad depresijas ir cilvēkiem, kuriem ir vai nu ļooti daudz vai ļooti maz brīvā laika (ja neskaita simulantus, kuriem gribas lai viņus žēlotu). Ja cilvēks neko nemāk un negrib darīt, tad kādas citas domas apmeklēs viņa prātu? Ir jāatrod ar ko sevi nodarbināt, smadzenēm vajag "barību", ja tu uzvedīsies kā maiss, tad tu arī jūtīsies kā maiss. Prāts protams ieņems pašaizsardzības funkciju, un negribēsies iesākt pilnīgi neko jaunu, lai nepiedzīvotu jaunas vilšanās, bet pats no sevis nekas nenotiks... pirmkārt, pie datora, no depresijas netiksi vaļā, tāpēc, ka te ir daudz troļļu kam tas viss ir pie kājas (man īstenībā arī) ... nekas nekam nav jāpierāda, dzīve nav diplomdarba aizstāvēšana un nevienam nav jābūt teicamam un ideālam. Iedomājies par Dievu - ja jau viņam neizdevās radīt ideālu pasauli, tad kā cilvēks var būt ideāls? Man patīk Žaka Fresko domas par pasauli - youtubā daudz viņa video. Vari neatbildēt, jo nelasu ne atbildes uz komentāriem ne vēstules profilā... tev arī iesaku iemācīties tā darīt

 8  0 atbildēt

Šur un tur liekas pat kaut kas pazīstams. Vismaz reizēm. 

 8  0 atbildēt

69

 4  0 atbildēt

It's totally me and my heart friend!!!And is it Tom from Eddsworld??? If it is it's cool!

 4  0 atbildēt

Interesanti no kurienes radies vārds "gūlta"?   

 4  0 atbildēt
Kur ir mani antidepresanti?
 4  0 atbildēt
Ļoti pazīstami....
 4  0 atbildēt

  

 4  0 atbildēt

Yea! And I am the Losers friend!!! And yea...Is that Tom from Eddsworld?!

 3  0 atbildēt
Man ir Tikai 4. Pazīme.
 3  0 atbildēt

Visam ir tāda vērtība kādu mēs paši tam dodam. Pats biju dziļā p****ā kādu aliku atpakaļ, bet tiekot no tā ārā tu saproti, ka vislabākais ko var darīt i vnk darūit, kustēties iet uz priekšu un tad tās domas pazūd un viņas aizvieto ar citām un tā ir kad saka, ka tas viss ir tev galvā. Sēžot uz pakaļas neko nedarot nekas nemainīsies un iegrimsi tajā visā vēl dziļāk un sevis žēlošana nepalīdzēs tikai izdarīs sliktāk.  

 3  0 atbildēt

"rūp par daudz" - redzu, jā.

Savulaik pats vidusskolā ar ko līdzīgu cīnījos - nez vai nu raksturs, pienākuma apziņa un sports vai vieglāka forma gadījās vai paveicās - bet nu izkārpījos. Staigāju tolaik ar cepuri stipri pāri acīm, lai pasauli redzētu tikai tik, cik dažus soļus uz priekšu - vienkārši nevajadzēja man neko apkārt un negribēju skatīties. 

Vienu un divas klases vecākas meitenes mani pieņēma kā cilvēku - vispār visu mūžu sanācis ar vecākām un nopietnākām tieši draudzēties un uzturēt ļoti labas attiecības gadiem ilgi. Pasarg dies', neko no viņām neprasīju un nesagaidīju. Neesmu tik simpātisks, lai manis dēļ kāds ko darītu  Vienkārši tik, cik atpazīt, sveicināt, papļāpāties, kopīgi uzpīpēt (jā, tad pīpēju) un saprast, ka pieņem kā savējo. Un viss. Pārējais bija paša kapāšana, bet nu sanāca.

 3  0 atbildēt

  

 2  0 atbildēt

  

 2  0 atbildēt

Saprotamas lietas. Par depresiju ļoti atklāta, un, manuprāt, laba filma ir Nodaļa V, youtubā var atrast. Liek aizdomāties.   

 2  0 atbildēt