Labs komiks no dzīves par to cik cilvēki ir vienādi un neatšķirās no citiem..
Tādu reti pamana un neatcerās pēc nāves..
Šis ir viens no retajiem rakstiem, kas patiešām liek aizdomāties...
drīzāk, ''kā kļūt par flegmātisku, eksistējošu robotu'' ...jeez, tā bēdīgi ap sirdi palika..
Nu jā, dzīve patiešām nav forša, ja nav sasniegts vismaz viens reāli piepildāms mērķis (te neiet runa par lidošanu kosmosā vai pasaules smagsvara čempi boksā). Lai dzīvotu, ir jābūt kaut kādam mērķim, pretējā gadījumā gribās apmest cilpu ap kaklu.
SKumji ir tas , ka lielākā daļa cilvēku tieši tādi arī ir , jeb vienkārši aitu bars , kuri dara to ko citi liek un uzskata par normālu.
Ir cilvēki, kurus šāda dzīve bez neparedzamiem pārsteigumiem visnotaļ apmierina un, nevar viņiem arī neko pārmest - galvenais, ka pašam labi 
Beidzot kāds raksts , kurš liek robotiem aizdomāties (cerams ),lai gan cilvēki ar šada veida "stilu" pat necenšas to mainīt un viņiem tas liekas pašsaprotami. Smieklīgi , ka tos , kuri izvēlas nepakļauties un dzīvot dzīvi savādāk šie roboti redz kā dīvaiņus un nekam nederīgus , jo redz nedara tā kā visi dara un kā dzīvē "iekārtots"
vot tik tizli palaist dzīvi ?... vnk akd ( tajam chalim pat sievas lkm nebij ) NEESAT kā viņš 
domājiet ka esat unikāls, tā domā 99,99999% un tad padomājiet vai tikai tas ka tā domājat jūs tiešām tādus padara. ;)
Es pat gribēdams nevarētu izpildīt 1. un 2. punktu.
Neuzdot liekus jautājumus? Man muti nevar "aibāzt", tas laikam iedzimts 
