Šādi Džonu Kveilu vienā no noklausīšanās reizēm nodēvēja Šārona Osborna. Un ne velti. Džons Endrjū Kveils (John Andrew Quale). Ikdienas dzīve parasts veikala klerks. Brīdī, kad viņš pirmo reizi uzkāpa uz skatuves 2010. gadā, talantu šovā America's got talent, Šāronas Osbornas, Pīrsa Morgana un Hovarda Mandela sejas pāršalca visdažādāko emociju gamma, savukārt skatītāju tribīnēs virmoja pārsteigums, satraukums un ieintriģēta neizpratne.
"Vīrietis - Lēdija Gaga" jeb cilvēks ar divām sejām1
Ar ko gan šis it kā vienkāršais, dzīvē necilais, kautrīgais, 32 gadus vecais vīrietis tā spēja pārsteigt gan audienci, gan žūriju?
Jau no agras bērnības Džons mīlēja mūziku. Puika uzauga Virdžīnijas štatā laukos, kur vecākiem piederēja zirgu ferma. Tā kā viņi bija absolūti nemuzikāli, māte un tēvs īsti nezināja, ko lai ar aizrautīgo zēnu iesāk, tāpēc mazais Džons pamazām tika sūtīts dziedāt korī, vēlāk – mūzikas skolā. Zēns piedalījās aktīvi dažādos konkursos un izmēģināja spēkus vairākās īslaicīgās mūziķu apvienībās. Vēlāk tīņa gados viņš attīstīja arī komponista prasmes iedvesmojoties kā no populāriem mūziķiem kā Deivids Bovijs un Depeche Mode, tā arī no baroka laikmeta madrigāliem, gregoriāņu dziedājumiem un operas.
2005. gadā Džons pārcēlās dzīvot uz Losandželosu un sāka studēt muzikālā teātra mākslu Beverly Hills Playhouse teātra un aktiermākslas skolā. Šajā pat laika posmā viņš ierakstīja savas komponētās dziesmas solo albumā „Worldview”, kā arī piedalījās Braiena Glensona filmā Rise up and shout kā viens no jaunajiem aktieriem ar netradicionālu seksuālo orientāciju.
Viņa otra seja, Muļķības Princis jeb Prince Poppycock (poppycock – angl. Novec. Muļķības, nieki) dzima 2006 gadā, kad viņam tika dota iespēja uzstāties kādā no Losandželosas klubiem. Šajā pat laikā Džons studēja operu un bija iemācījies āriju Largo al factotum no Džoakīno Rosīni operas „Seviļas bārdzinis”. Tad arī radās šis tēls – baroka laika tērpā ģērbts operdziedonis - dendijs ar pūderētu parūku, augstākā ranga klauna sejas krāsojumu un iedzērušas kabarē koķetes balsi.
Pīrsam Morganam viņa vārds gan izraisīja citas asociācijas. (nedaudz atkāpjoties no tēmas – poppycock var arī iztulkot atsevišķi – poppy nozīmē gan magones, gan arī paukšķošs vai spriņģojošs, lēkājošs (atkarībā no konteksta, ja iziet no pamata pop up – parādīties nez no kurienes) cock arī ir divas nozīmes – vai nu gailis vai arī , zinātniski izsakoties, vulgarizēts vīrieša dzimumlocekļa nosaukums. Ņemot vērā vēl atklāto, gejisko izturēšanos divdomība ieguva vēlamo efektu un šoku)
Mediji Džona alter-ego raksturo šādi:
Pa pusei vējgrābslis, dendijs, kaut kas no rokzvaigznes, kaut kas no piedzērušās kurtizānes. Muļķības Princis iekaro visus ar savu izskatu, gorīšanos apžilbinošajos „pantalonos” un tas ir tikai sākums. Viņa operiskā drošsirdība, izsmalcinātie kostīmi, dižmanīgā, nedaudz garlaikotā runa atkausē jebkuru sirdi. Viņš pats ir paštransformācijas mākslas darbs un cilvēks – šovs. Lai arī viņā mīt vienkāršs ierakstu mākslinieks un mūziķis Džons Kveils, es klusībā ceru, ka Muļķības Princis vienu dienu pārņems viņu pavisam, lai valdītu pār zaigojošām spalvām, un zelta spandeksa drēbēm.
Zoetika Ebba (Zoetica Ebb)
„Šarmants, pašpārliecināts, pārdomāts, viens no tiem nežēlīgi skaistajiem puišiem, kas sagroza galvas gan vīriešiem, gan sievietēm ielās, tāds, kuru mēs saucam par androgēnu, kad mēs ar to domājam, ka viņš ir skaists pirms vēl viņš ir kas cits, neatkarīgi no tā vai viņš būtu sieviete vai vīrietis...”
Džefs Taks (Geoff Tuck)
Stāstīt varētu vēl daudz. Ir apritējis gads, kopš viņa fantastiskās karjeras sākuma. Viņš ir ievērojami audzis. Savas kļūdas pēc konkursa finālā Džons palika ceturtais, vēlāk Pīrss Morgans teiks, ka viņš pārkāpa robežu starp izklaidējošo un nopietno) , taču skatītāju mīlestību viņš nav zaudējis. Šogad Džons piedalījās jau kā veiksmīgs īpašais viesmākslinieks America’s got talent 2011. gada kārtā. Tad nu tā. Vērtējiet paši. Bet, ja man būtu iespēja, es noteikti vēlētos redzēt viņu dzīvē.