›

Stopkadru animācijas vēsture (1897 - 2016). 1. daļa 14

700 0

Stopkadru animācijas vēsture 1897 - 2015

Stopkadru (Stop - motion) animācijā tiek fotografēti atsevišķi kadri, kas pēc tam tiek samontēti viens aiz otra, radot ilūziju par kustību.

Gan jau kāds šeit kādreiz ir iemēģinājis roku veidot savu stopkadru animāciju. (Video peilikumā pievienoju divus savus stop-motion darbus... )

Stopkadru animācijas... Autors: Werkis2 Stopkadru animācijas vēsture (1897 - 2016). 1. daļa

Stopkadru animācijas pirmsākums ir gandrīz tikpat sens kā pašu filmu.

19.gadsimta beigās filmu veidotāji sāka eksperimentēt ar tā sauktajiem "Kustīgajiem attēliem" un rotaļājoties tika izmēģinātas dažādas iespējas, kā , piemēram, nedzīvus objektus padarīt dzīvus, atdzīvinot tos filmā.

Daudzi no pirmajiem filmu veidotājiem bija makslīnieki, kas iemēģināja savu roku filmu veidošanas procesā.

Anglijā dzimušais J. Stjuarts Blektons (J. Stuart Blackton) bija viens no viņem. Savu šovbiznesa karjieru viņš sāka ar ātro skiču zīmēšanu (Lighting - sketch artist), kad mākslinieks zīmē skices un veikli ar tām manipulē dāzādos veidos, stāstot skatītājiem ar zīmējumu tēmām saistītus stāstus.

Kad J.S. Blektona izrādes izgāzās viņš sāka strādāt pie Džosepa Pulicera (Joseph Pulitzer), tobrīd ļoti populāra sensāciju rakstnieka laikrastā Ņujorkas Vakara Pasaules ziņas (New York Evening World newspaper), kur viņš strādāja par žurnālistu.

J.S. Blektona dzīve izmanījās pēc viena norīkojuma, kur viņam tika uzdots satikties un intervēt Tomasu Edisonu (Thomas Edison) 1896.gadā. Pie Edisona J.S. Blektons iegādājās Vitaskopu (Vitascope) - filmu projektora pirmsākumi ar kura palīdzību sāka demonstrēt Tomasa Edisona veidotās filmas.

Redzot cik populārs kļūst Vitaskops, J.S.Blektons kopā ar citu filmu veidotāju Albertu E. Smitu (Albert E.Smith) dibināja Amerikas Vitagrāfa kompāniju un kļuva par vienu no pašajām pirmajām un veiksmīgākajām filmu studijām, un paši sāka veidot savas filmas.

Blektons būdams neapmierinātība ar to , ka tiek filmēta tikai īsas ainas kurās attaino cilvēku dzīvi realitāte, viņš drīz vien sāka eksperimentēt ar stop-kadru animācijas iespējām, metode, ko aizsācis un attīstījis franču filmu veidotājs Žoržs Meljess (Georges Méliès) [Slavenā filma A Trip To Moon 1902, kur mēnesim acī iešauj lodi]

1900 vai (1896)

Visticamāk, ka šis video ir uzņemts (1896) gada, kas nozīmē, ka tas ir pirmais video filmu vēsturē kurā izmantota stopkadru animācijas tehnika.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Humpty Dumpty Circus (1897)

Humpty Dumpty Circus (1897) ir ierakstīts ginesu rekordu grāmātā kā pirmā stopkadru animācijas īsfilma, diemžēl šī ir zudusi un nav neviena kopija saglabājusies.

The Humpty Dumpty Circus ir 1897. gadā tapusi stop kadru anīmācijas īss filma.Gadu vēlāk Blektons un Smits (1897) gadā izveidoja filmu The Humpty Dumpty Circus, kurā karnevāla rotaļlietas tika atdzīvinātas, diemžēl Humpty Dumpty Circus filmiņa nav saglabājusies, toties ir saglabājušies citi Blektona un Smita kopdarbi.

1902

Le Voyage Dans la Lun (A Trip to the Moon) by Georges Méliès (1902)

Un, jā Edisons bija baigais KRETĪNS ! Bet , to jau visi spoki zina.....

Ceļojuma uz mēnesi scenārija autors un režisors ir Džordžs Meljess un tas ir viņa pats slavenākais darbs. Tas ir uzņemts zinātniskās fantastikas žanrā, un tajā izmantotas tolaik kino vēsturē vēl nebijušas animācijas un specefekti, tāpēc Ceļojumam uz mēnesi ir arī nozīme kino tehnoloģiju attīstībā. Tās scenārijs veidots pēc Žila Verna grāmatas Lidojums uz mēnesi un Herberta Velsa romāna Pirmie cilvēki uz mēness. Šīs filmas režisors savu veikumu peļņas nolūkos nosūtīja uz ASV, taču Tomasa Edisona kino tehniķi slepeni izveidoja tās kopijas un izsūtīja pa visu valsti. Ceļojuma uz mēnesi autors bankrotēja, kamēr viņa filma vēl baudīja savus slavas mirkļus ASV.

1910 / 1911

1910 / 1911 Vladislavs Starēvičs
Maskavā dzīvojošu poļu ģimenē piedzima Vladislavs Starēvičs – pasaulē pirmo leļļu filmu režisors un šī paša žanra radītājs.
Savas jaunības dienas viņš pavadīja Kauņā, kur viņu ieinteresējušas divas lietas – kino un entomoloģija. Nav brīnums, ka 1910. gadā uzņemtās pasaulē pirmās leļļu filmiņas “Lucanus Cervus” varoņi ir briežvaboles, precīzāk, to mulāžas.
1910.gadā viņš tika iecelts par dabas muzeja direktoru Lietuvā (Kauņā) , kur viņš izveidoja 4 dokumentālās filmas priekš muzeja. Priekš piektās filmas viņš gribēja izveidot filmu kurā redzams kā divas briežvaboles cīnās savā starpā, taču izrādījas, ka briežvaboles apgaismojumā kļūst kūtras un paliek neaktīvas.
Vladislavs Starēvičs iedvesmojies no Emile Cohl filmas Fantasmagorie 1908 viņš nolēma , izmantot beigtas briežvaboles un briežvaboļu cīņu izveidot ar stopkadru animācijas palīzību. Nomainot vaboļu kājas ar drātīm kuras viņš piestiprināja ar vasku, viņam izdevās izveidot vaboļu lelles ar kurām var manipulēt priekš stopkadru animācijas.
Izmantojot vaboļu mulāžas tika uzņēma filmu pa atsevišķiem kadriem - Stopkadru animācijās tehnikā (Stop motion)
Pēc briežvabolēm Starēvičš radīja savu pirmo nopietno stopkadru animācijas darbu, kuru balstija uz Vasilija Kovaļova fabulas motīviem "Skudra un Sienāzis".
Fabula sienāzis bezrūpīgi klaiņo apkārt, spēlē savu vijoli, dzied, apmeklē savus draugus, tikmēr skudriņa pavada visu laiku ceļot sev patvērumu un ievācot pārtiku ziemai. Sienāzis par to tikai apsmej skudriņu, bet kad pienāk ziema ...........