Kā vienmēr . Patiešām, cilvēka paša dusmas nesagādā Dieva taisnību. No šī visa izriet tas, ja kāds skaļi un neatlaidīgi nozākā kādu citu un neļauj otram aizstāvēties, tad pirmajā nav mīlestības, līdz ar to vēlme pēc taisnības.
Bet kādreiz ir arī otrs variants - Tu mēģini kādam kaut ko ieteikt vai paskaidrot, ka tā gluži nav pareizi, bet otrs nemaz neklausās. Un tas patiešām nozīmē, ka cilvēks nevēlas vairs neko mācīties. "Saprašanas nepietiekamības atzīšana" pie šāda cilvēka kaut kādu iemeslu dēļ nenotiek. Nav vēlme mācīties, nav vēlme pazemoties. Īpaši, ja nākas būt pazemīgākam kāda necilāka priekšā, kurš pazemībā norāda uz "nepareizu reizrēķinu". Tomēr, pirms krišanas nāk lepnība un jo augstāka lepnība, jo dziļāks kritiens. Bet pazemība ir zelta vērtē, jo kas pats ir pazemīgs, to paaugstinās citi un Dievs.