Mūzika mums ir dārga tamdēļ, ka tā ir visdziļākā dvēseles izpausme, tās prieku un bēdu harmoniska atbalss.
Mūzika ir augstāka atklāsme nekā gudrība un filozofija.
Mūzika atklāj mūsu dvēseles patiesās iespējas; to klausoties jūti, ka esi spējīgs kam cildenam.
Mūzika spiež mani aizmirst pašam sevi, manu patieso stāvokli, tā pārceļ mani kādā citā, man pašam sev neraksturīgā stāvoklī; mūzikas iespaidā liekas, ka es jūtu to, ko nejūtu, ka es saprotu to, ko nesaprotu, ka spēju to, ko nespēju... . Viņa, mūzika, uzriez manī rada tādu dvēseles stāvokli, kādā ir atradies tas, kas rakstījis mūziku. Es saplūstu ar viņa dvēseli un kopā ar viņu pārceļos no viena stāvokļa citā.
Mūzika - jūtu stenogrāfija.
Mūzika apgaro visu pasauli, dod dvēselei spārnus, veicina iztēles lidojumu; mūzika atdzīvina un iepriecina visu eksistējošo... . To var nosaukt par visa skaistā un cildenā iemiesojumu.
Dziedāšana mūsu sirdīs, mūsu prātus attur no ļauna un skubina uz labām, krietnām domām; jauka dziedāšana der cilvēkiem par dzīva prieka avotu.
Melodija ir tautoloģijas paveids, tā ir noslēgta sevī, tai pietiek ar sevi.