Pēdējos gados Amerikāņu kino ir zaudējis savu šarmu fokusējoties tikai uz supervaroņu filmām. Industrija iegulda milzīgas summas, un tikpat arī spēj atpelnīt atpakaļ – un vairāk. Lieli un episki kases grāvēji pildīti ar fantāziju ir neapšaubāmi vajadzīgi, bet tajos parādās Holivudas sistēmas vienpusība. Un, tepat aiz stūra mūs gaida Dienvidkoreja. Valsts, kas turpina gūt atzinību un popularitāti kino pasaulē. Ar pārliecinošu uzvaru 2019. gada Oskara balvas ceremonijā, režisora Bonga 'Parazīts' atvēra durvis plašākai auditorijai.
Dienvidkorejas kino industrija ir kopš 1945.gada, un tā ir piedzīvojusi neskaitāmas izmaiņas un cīņu pret dažāda veida korupciju. Svarīgi ir pieminēt, ka 90. gadu vidus ir laiks, kad Dienvidkoreja sāka sevi nostiprināt, un 2000. gada sākumā sevi uzlika uz internacionālās skatuves. Režisora Park-Čan-Wook trilleris 'Oldboy' ieguva Gran Prix balvu, Kannu festivālā. Filma varbūt nav katra skatītāja favorīte, bet ieguva pozitīvas atsauksmes no Kventina Tarantino, un profesionāliem kino kritiķiem. Dienvidkoreja rada pārliecinoši atjautīgus darbus, kas sevī balansē dažāda veida emocionālos slāņus. Režisoriem ir brīvāka vaļa, un mākslinieka vīziju nekontrolē kino studijas vadītāji. Jāpiemin, ka Dienvidkoreja turpina dalīties ar savu kultūru, bet arī nebaidās diskutēt problēmas, kas valda Amerikas Savienotās Valstīs. Manuprāt, Dienvidkoreja vienmēr ir bijusi kā nepieņemtais bērns, kurš raudzījies uz Ameriku kā kino izcilības piemēru, bet pamazām sasniedzot tās līmeni ir sapratusi, ka spēj izdarīt vairāk nezaudējot identitāti. Piemēram filma, 'The Admiral: Roaring Currents' ir pirmā Dienvidkorejas filma, kas iekasēja vairāk kā 100 milijonus. Pārspējot Džeimsa Kamerona 'Avatar' kā skatītāko, un ienesīgāko filmu Dienvidkorejā. Sang-Ho 'Train to Busan' pierādīja tehniskos brīnumus, un kaut arī bīstami zombiji figurē priekšplānā, tā ir filma par tēva un meitas attiecībām. Tas ir emocionālais šarms, kas sāk pietrūkt Holivudas stāstiem.
Šie ir tikai pāris izceltie darbi no valsts, kurai ir sava kino vēsture ar neskaitāmi leģendārām filmām. Es domāju cilvēkiem, kam filmas ir vairāk kā tikai piektdienas vakara izklaide būs ļoti pārsteigti - cik liels klāsts ar meistarīgiem režisora darbiem ir pieejams no Dienvidkorejas. Bongs Čunho ir teicis, ''Kad pārvari subtitra barjeru, tu tiksi pavērts uz tik daudz lieliskām filmām.'' Tas nav noslēpums, ka ir jāpierod pie citas valodas, kultūras un kino stila, bet ja tu kā skatītājs esi gatavs tam iet pretī, tad Dienvidkorejas kino būs tev kā jauns piedzīvojums.
