Ja jūs esat gatavi nervus kutinošam kino, jums jāzina par šīm leģendārajām šausmu filmām, jo tām visām ir kas kopīgs – tās ir ne tikai kļuvušas par nervu stindzinošākajām kinolentēm vēsturē, bet to visu stāsti ir balstīti uz reāliem notikumiem, kas tās padara, atzīstiet, vēl šausmīgākas.
Šī filma ir psiholoģisko trilleru klasika, kas tika nofilmēta balstoties uz patiesiem notikumiem. Par pamatu kinolentei ņemts Viljama Pītera Bletija romāns “Sātana izdzinējs”, bet filmas konsultants bija mācītājs Džons Nikola.
Filma stāsta reālu notikumu, kas notika 1949.gadā Vašingtonā ar 14 gadus vecu zēnu vārdā Rolands. Kā stāstīja aculiecinieki, puika, pēc tam, kad ar savu tanti Telliju sācis piedalīties dažādos spiritiskos seansos, ne tikai zaudējis veselo saprātu, bet kļuvis burtiskā nozīmē apsēsts. Viņš esot darījis šausmu lietas: runājis svešā balsī un spējis likt priekšmetiem sev apkārt lidināties.
Izdzīt no bērna pašu Nelabo esot izdevies kādām mācītājam no Sentluisas universtitātes. Filmā ir saglabājušies neskaitāmi reāli fakti, vienīgais, ko režisors bija mainījis – zēna vietā lomai izvēlējies meiteni.
“Nāvējošās lamatas” (1976)
Tobs Hūpers par filmas pamatu bija aizguvis reālu stāstu par sērijveida slepkavu Džo Bollu no Teksasas, kurš tika iesaukts par Cilvēku – aligatoru. Vīrietis bija vietējā bāra īpašnieks, kura purvainajā teritorijā turējis vairākus aligatorus. Kas tajā tik šausmīgs? Gluži vienkārši Džo aligatorus baroja nevis ar dzīvnieku gaļu, bet ar cilvēkiem. Tos, kas viņam neiepatikās vai iebilda viņam, viņš gluži vienkārši izbaroja aligatoriem. Runā, ka par viņa upuriem kļuva vairāk kā 30 cilvēki.
Par saviem darbiem viņš tā arī neatbildēja, jo izdarīja pašnāvību, nošaujoties, kad policija tika viņam uz pēdām.
Filmā lielākoties saglabāti patiesie notikumi, izņemot to, ka bārs ir nomainīts uz viesnīcu.
Šausmu filma, kas nofilmēta pēc Džeja Ensona romāna un balstīta uz patiesiem notikumiem, kas atgadījās ar kādu ģimeni. 1924.gadā Ņujorkas piepilsētā ar nosaukumu Amitivila Latsu ģimene uzbūvēja māju trīs stāvos, kur pirmos 40 gadus nenotika nekādi mistiski un baisi notikumi. Taču 1965.gadā māju iegādājās De Feo ģimene un ar viņiem viss arī sākās. Viņi dzirdēja nesaprotamas balsis, juta blakus kāda eksistenci, redzēja siluetus un ēnas. Šis stāsts beidzās traģiski: 9 gadus vēlāk viens no ģimenes dēliem nošāva pārējos ģimenes locekļus. Policisti, kas ieradās notikuma vietā, nemanīja neko mististku, neraugoties uz to jaunais puisis apgalvoja, ka slepkavības izdarīt viņam likušas mājā dzīvojošās balsis. Nākošie šī nama iedzīvotāji bija tās pašas Latsu ģimenes locekļi, kas arī kļuva par filmas stāsta pamatu. Kas īsti ar viņiem atgadījās? Durvis un logi virinājās paši no sevis, bija dzirdami trokšņi, pa visu māju bija jūtama satrūdējušas gaļas smaka, bet Latsu meita Mesija “sadraudzējās” ar kādu Mesiju…
Līdz šim brīdim šajā namā neviens nedzīvo, jo baidās atkārtot vēsturi…
Mistiskais stāsts, kas notika ar Annelīzu Mikaelu, izraisīja plašu sabiedrības reakciju. Kāds uzskatīja, ka 17 gadus vecajā studentē patiešām ir iemiesojušies dēmoni, bet citi bija pārliecināti (tajā skaitā psihiatri), ka meitenei ir nopietni psiholoģiski traucējumi, ko izraisījuši epilepsijas saasinājumi un hronisks stress.
Diagnozi apstiprināja arī tas, kas Annelīzai kļuva vieglāk ārstēšanās laikā, ko bija izraktījuši psihiatri.
Tā vai citādi, meitenes ģimene nolēmu vērsties pēc palīdzības pie katoļu mācītāja ar lūgumu izdzīt no meitas ļaunos garus.
Tas ilga 10 mēnešus, kā rezultātā viņa nomira no atūdenošanās un bada, bet mācītājam un vecākiem tika izvirzītas apsūdzības netīšā slepkavībā.
Filmā saglabājušies patiesie fakti.
Filma stāsta par kādu vidusmēra amerikāņu ģimeni, kas ceļo pa Ameriku ar savu automašīnu. Vai viņi varēja paredzēt, ka Nevadas tuksnesī viņiem nāksies sastapties aci pret aci ar asinskāriem un cietsirdīgiem kanibāliem? Sižeta pamatā ir stāsts par leģendāro noziedznieku Aleksandru “Soniju” Bīnu, kurš kopā ar savu bandu siroja Skotijā 16.gadsimtā.
Ja var ticēt leģendām, šis cilvēks 25 gadu laikā kopā ar savu ģimeni mitinājās pakalnos, kur bieži vien notvēra nomaldījušos ceļotājus, turēja tos gūstā, mocīja viņus un pēc cietsirdīgas izrēķināšanās apēda. Turklāt kanibālu ģimenes upuru skaitlis esot mērāms četros ciparos.
Filmas pamatā ir nevis stāsts, bet drīzāk leģenda par Dibbuku – ļaunu dēmonu, kuru kādreiz ieslodzīja lādītē bez atslēgas cauruma, lai viņa gars nekad nevarētu tikt brīvībā un iemiesotos cilvēka dvēselē. Kad 2001.gadā kādā ielas pārdošanā šo lādīti iegādājās kāds neparasto lietu kolekcionārs Kevins, viņu sāka nomocīt jocīgi nakts murgi un piemeklēt negaidītas slimības. Dīvaini, ka saslima visi, kas pieskārās šai lādītei.
Kevins tika no lādītes vaļā, to pārdodot interneta vietnē eBay, bet nākošie īpašnieki arī pamanīja dīvainās sakritības pēc tam, kad bija iegādājušies senlietu. Līdz beidzot lādīte nokļuva Breneku ģimenē, kur tā burtiski savā varā pakļāva vienu no ģimenes meitām – mazo Emīliju.
Dīvaini ir tas, kas kinolentes filmēšanas laikā notika virkne neparastu un neizskaidrojamu lietu: filmēšanas laukumā ne no šā, ne tā sprāga spuldzītes, bija vērojamas dīvainas, kustīgas ēnas, dzirdamas čukstus balsis, bet dekorācijas pēc filmēšanas kādā naktī nodega.
Vai tā bija masu psihoze vai iedomas, līdz šim brīdim nav skaidri zināms…
Stindzinošs trilleris par ļauno garu, kas terorizēja visu ģimeni, ir balstīts uz notikumu, kurā bija ierauti arī pasaulē pazīstamie paranormālo lietu pētniekie – Eds un Loreina Voreni. Viņi apgalvo, ka savas karjeras laikā, kad bija izdevies atklāt vairāk kā 10 tūkstošus gadījumu, šis stāsts bijis viens no sarežģītākajiem un šausmīgākajiem.
Sindzinošie notikumi norisinājās 1971.gadā Peronu ģimenē, kuri apgalvoja, ka viņu māju apdzīvo kāds ļaunais spēks, kas vēlas iegūt varu pār viņiem. Eds un Loreina Vorreni, pakļaudami sevi briesmām, tomēr spēja atklāt zemes baiso noslēpumu, uz kuras bija uzbūvēta māja, un izdzīt ļauno garu.
Šobrīd “Ļaunuma izsaukšana” ir atzīta par visbriesmīgo psiholoģisko trilleri visā kino vēsturē, pārspējot pat tādu filmu kā “Aplis”, kas ilgi noturējās šajā pozīcijā.
Bišk neomulīgi paliek, kad pirms šausmu filmas sākšanās redzi uzrakstu- Balstīts uz patiesiem notikumiem. 
Esmu redējusi tikai sātana izdzinēju un par pakalniem. Varbūt arī citas, bet pagaidām neatceros. 
THe Conjuring ir mana šausmeņu top iespaidīgākā filma(iesaku tiem kas nav redzējuši), un visas pārējās daļas arī! Iesaku arī Astrāla filmas!
