Dir EnGrey ir japāņu rock/alternative metal grupa, kas dibināta 1997.gada 2. februārī Osakas pilsētā. Četri grupas dalībnieki jau iepriekš muzicēja kopā grupā ar nosaukumu La:sadies, bet pēc grupas izjukšanas viņiem pievienojās jauns basģitārists. Tā nu viņi kopā spēlē vēl šobaltdien.
Sākotnēji grupas dalībnieki bija ekstravagantā visual kei stila pārstāvji, bet pēc krietnas paviesošanās Amerikā un zvaigžņu slimības spēcīgi izmainījās gan viņu mūzikas skanējums un attieksme, gan vizuālais tēls.
Missa (1997) EP - Visual kei un frīkaina noskaņa , ar kuru piedzimst arī viens no pirmajiem DirEnGrey grāvējiem “Garden” . http://en.wikipedia.org/wiki/Gauze_%28album%29">
Gauze (1999) – Grupa jau gozējas slavas saulītē, jo viņus atradis X-japan līderis Yoshiki Hayashi. Manuprāt, viens no labākajiem Diru albumiem. Ļoti dekadendiska un savdabīga mūzika, unikāls skanējums. Manuprāt, labākās dziesmas : “Mazohyst of Decadence” un “Raison d`Etre”.
Macabre (2000) – Skanējums vēl savdabīgāks, piesaistošs, taču atšķiras no iepriekšējā albuma. Traka koncerttūre. Manas favorītes: “Zakuro” un “Hotarubi”
Kisou (2002)- viens no labākajiem, ja ne pats labākais albums. Grupa uzņēmusi pilnīgi jaunus apgriezienus, muzikālā ziņā spēcīgs progress un pārmaiņas. Smeldzīgs albums, kuram paiet garām nav iespējams. Grāvēji- “Mushi” , “Karasu”, “Bottom of the death valley”.
Six Ugly (2002)EP- mazs, bet kodolīgs, kurā iekļauta arī dziesma “Byo Shin”, kas pirmo reizi iznāca ar Missa . Seko tūre, traumas un grandiozs noslēguma concerts.
Vulgar (2003)- šo pavisam droši var ierindot labāko grupas albumu topa augšgalā. Dziesmu dažādība, jauns skanējums, kas nelīdzinās sākotnējiem albumiem. Manuprāt, labākās dziesmas ir tik atšķirīgās “Obscure”, “Shokubeni” un “Kasumi”.
Withering to death. (2005)- Pēc lūzuma punkta 2003.un2004.gadā dzimuši pavisam jauni DirEnGrey. Identitāte un savdabīgais un oriģinālais Diru skanējums sāk pazust. Grāvēji: “Dead Tree” un “The Final”
The Marrow of a Bone (2007)- Amerikānisks skanējums, screamings, taču par laimi, smeldze nepazūd.Manuprāt, vājākais darbs. Iesaku : “The Pledge”
Uroboros (2008)- Pazudusi japaniskā DirEnGrey identitāte. Amerikānisks, nedaudz sterils, taču piesaistošs skanējums. Mūzika ir smaga, pār screamingu sāk dominēt growlings, taču arī šajā albūmā atrodas vieta smeldzīgiem un liriskiem gabaliem kā “glass skin” un “vinushka”.
Dum Spiro Spero (2011)- Svaigi cepts. Ja nezinātājs pirms šī noklausītos albumu "Gauze" , būtu grūti noticēt, ka tā ir tā pati grupa, jo tā ir piedzīvojusi pamatīgu muzikālo evolūciju un ar nožēlu jāsaka, arī amerikanizāciju. Smags, metāliskas skaņas caurvijošs albums ar patīkamu simfonijas piešprici. Dziesmas nesliktas, taču diezgan vienveidīgas. Dziesma "Lotus" izved grupu no mirušajiem kā negaidīti labs pavērsiens grupas pēdējo gadu daiļradē.
atbildot uz Seven komentāru " Būtu vel dziesmu Obscure ielicis (necenzēto),... "
Darīts! Esmu ielikusi, nu vari priecāties! 
Jā..šī grupa ir interesanta un jā, laba...vienlaik intensīvi klausijos. (:
btw..sis raksts vairāk iederēto pie mūzikas sadaļas, bet nekas.. +
+
Mani favorīti J-Rock ir The Gazette un Malice Mizer, bet šis tas no Dir En Grey man patīk, piemēram, dziesma "Garden". Labprāt lasu grupas intervijas - atbildes ir lasīšanas vērtas!
Vienīgais rakstiņš ko uzraku par Dir En Grey, jā.. man nebija jausmas, ka Kaoru ir līderis. >.<
