Tikko pamostoties, viņa pirmā darbība ir — nevis nomazgāt seju, bet gan ielaist asinīs narkotikas. Ja viņš to neizdarīs, tad viņš nevarēs normāli sākt kustēties. Taču patiesībā arī viņa darbības visas dienas garumā lielākoties būs tikai naudas meklējumi nākamajai devai. Viņš ir Edijs, Latvijas vieglatlētikas izlases atlēts. Kādreizējais.
Pazaudējot savu tuvāko cilvēku, kuru ļoti mīlēja, Edijs pazaudēja arī sevi: viltus mierinājumu viņš atrada narkotikās. Filmā mēs redzam, kā tagad klājas šim kādreiz tik perspektīvajam jaunietim — tagad viņš domā tikai par narkotikām. Mēs sekojam līdzi, kādā vidē viņš satiekas, ar kādiem cilvēkiem kontaktējas, un no kā pārtiek.
Dokumentālās filmas «Caur Adatu» filmēšana noritējusi Rīgas bēdīgi slavenākajos mikrorajonos: Ķengaragā, Sarkandaugavā, Pļavniekos. Jā, arī šī ir Latvija — tā Latvija, kura atrodas mums līdzās, bet ko mēs ikdienā neredzam. Vai izvēlamies neredzēt.
Režisors/operātors: Artūrs Lapinskis
Producents/scenārijs: Edgars Aivars
Mūzika:
HELIO TAMPAX (Edmunds Frīdvalds)
MoreThanSilence (Reinis Ūdris)
Filmas anotācija:
Imants Liepiņš
Programētājs: Mārcis Kalniņš
Web dizains: Mihails Krjučkovskis (MFZ)
Tulkoja:
Jelena Proskurina
Kā arī liels paldies:
Alise Lapinska
Aiga Andersone
Imants Šķesters
Dainis Dubļinskis
Ruta Kaupe
Pāvels Nestjorkins
Lelde Zēna
Vadims Palaguta
Līga Krumholce
Aleksandrs Bukovskis
filma ir 1.30 min. gara un vis ir tik par to ka čalis dod pa vēnu... Un Visi Jūt līdzi.. Man tas liekas absurds.. Mūsu sabiedrīubai kautkas nav ar tām smadzenēm kārtībā, tā vietā lai mēs viņus ķertu un piespiedu kārtā ārstētu mēs taisam filmas, un šļirču apmaiņas punktus 
