7. februāris bija Mārtiņa Freimaņa dzimšanas dienas datums, viņam apritētu 40. Pakavējamies domās pie izcilās personības, kas aizgāja no mums pārāk agri.
Starp citu, šobrīd aktīvi darbojas Mārtiņa Freimaņa fonds, lai uzzinātu par norisēm, seko Facebook
Daudzi ienāk tavā dzīvē tikai tāpēc, lai pagrieztu stūri pa labi, pa kreisi, bet tikai paša ziņā ir, kā to kuģi vadīt tālāk.
Salauztu sirdi, gluži kā sagrieztu apelsīnu, atpakaļ nesalīmēsi, to sataisa kokteiļos un izdzer svaigu.
Dzīve ir kā tāda normāla kalnu upe, vienkārši ieliec savu laiviņu un brauc – bez airiem.
Nav pat jāzina kāds būs iznākums, dzīvo tā, ka apstāties ir noziegums.
Visvieglāk ir iegūt. Visgrūtāk – iemācīties piederēt.
Līdzcietība nemazina ciešanas, tā tikai tās dubulto, bet gudra līdzjūtība palīdzēs tām tikt pāri.
Es esmu kā vecs virtuves skapītis tavās mājās. Īsti pielietojuma vairs nav, tu regulāri pret to sadauzi kājas, bet ārā sviest negribas. Svētas jūtas.
Labāk ir nožēlot to, ko esi izdarījis, nevis to, ka vairs nespēj to izdarīt.
Man pieder mazlietotu mīlestību veikaliņš ar leti, kasi un glīti sarindotām, maigi apbružātām siržu rindiņām.
Es gribēju būt centra uzbrucējs tavā futbolā, bet tā arī paliku uz rezervistu soliņa ar salauztu degunu.
Kada jega no ta fonda? Kam aiziet ta nauda: memoriala buvniecibai, radiniekiem kuri grib ar vina navi nopelnit, vai izlutinata suna uzturesanai (ja vel nav nospradzis) ?
Jā tagad uzmanīgi izlasīsim padomus un domugraudus kā labāk dzīvot, no cilvēka kurš nodzērās līdz nāvei 
