Vēstule Ziemssvētku vecītim
Sveicināts mīļo, Ziemssvētku vecīt!
Mans vārds ir mārtiņš. Man ir tikai 13 gadiņi! Ne daudz ne maz, bet es ticu un ceru, ka Tu eksistē un pašlaik lasi manējo vēstuli.
Mana mamma ir ļoti barga tante. Viņa man neatļauj rakstīt vēstuli Tev, un tāpēc es sēžu misenē un rakstu šo vēstuli. Mamma izlaiž mani pastaigāties tikai līdz pulksten 10:00. Kad es viņu neklausu, tad viņa parasti sviež man ar dēli un bieži trāpa taisni pa pimpi =( Reiz man nervi neizturēja un es viņai pateicu: pis dirs!
Manējais tētis ir apkopējs, atnākot no darba ar sliktu garastāvokli, viņš uz mani kliedz: kroplis!!! Un liek man remontēt viņa traukus. Bet es nemāku nenieka remontēt, un tāpēc man sanāk sūdi. Tad viņš dusmojas vēl vairāk, un aizliedz man ar draugiem spēlēt klusos telofonus. Vēl tētis izdomāja man iesauku, un tagad sauc mani nevis mārtiņš, bet gan par blusaini! Sākumā tas likās forši, bet vēlāk totāli pieriebās.
Visā visumā, Ziemassvētku vecīt, ja Tu nēsi stūlbs, tad Tu sapratīsi cik man ir sūdīgi. Dārgo Ziemassvētku, vecīt - pūkainais geparts Tu tāds! Paņem mani pie sevis vai arī atsūti man dēli. Vēl izdari tā, lai tuvinieki mani mīlētu un biežāk dotu naudu ps. Mīļo ,Ziemassvētku vecīt, Tu esi mans pēdējais glābiņš. Ceru ka Ziemassvētkos, zem eglītes es atradīšu logus. Ziemassvētku vecīt, saproti cik man ir sūdīgi. Ja Tu neizlasīsi šo vēstuli, vai arī tā nenonāks līdz galamērķim, tad es izšķīdīšu.
Atceraties ka es ticu Tev pidar!
Ziemassvētku vecītim! mārtiņš.
eu,bet tewi jau arii sauc martinsh un tew ari ir 13 gadi!bet pa tiem senciem gan tew taa nau 
