Dženijai šķita, ka viņa bija pasaules laimīgākā meitene,viņa beidzot bija nonākusi pilnīgi jaunā dzīvesvietā,beidzot viņai pašai bija sava istaba.Meitene izkravāja savas mantas un baudīja silto vēju no atvērtā loga.Drīz sāksies skola,Dženija iegūs jaunus draugus,apmeklēs jautrākās ballītes....Dženijai bija tāda dzīve, par kādu viņa bija sapņojusi visu savu mūžu..
Jau pirmajā skolas dienā Dženija ieguva sev jaunus draugus un pat paguva tikt uzaicināta uz randiņu,pietam ar skolas pazīstamāko puisi! Nu meitene klusi pie sevis domāja:"Es zināju, ka būšu viena no skolas populārajām meitenēm,it īpaši tagad,kad man ir randiņš ar skolas sporta zvaigzni!"
Lai kļūtu par skolas populārāko meiteni, vēl tik atlika pēc skolas aši pārģērbties un doties uz randiņu!Taču bija viena problēma-vecāki vienmēr bija uzskatījuši, ka meitene tam ir par jaunu.
Taču Dženija netaisījās padoties un vecākiem sameloja,ka paliek nakti pie savas jaunās draudzenes.Vecāki negribīgi piekrita.
Dodoties uz satikšanos meitene jutās nomākta par saviem meliem,taču,kas bija meli,salīdzinājumā ar picu,ballīti un nakts izbraucienu ar populārāko puisi!
Izrādās pica šeit bija izcila,balliite bija nevaldāmi jautra,taču pie izbrauciena sākās problēmas.
Pa to laiku Dans jau bija pusei piedzēries,taču mierinot meiteni viņš viņu noskūpstīja un apsolija ka viss būs labi.Pirms došanās ceļā Dans izsmēķēja vel 2 dīvainas cigaretes.
Tā nu iekāpuši mašīnā varēja doties.Nonākuši gala mērķī Dans sāka tuvoties meitenei,palaist rokas pret viņas ķermeni.Dženija aptvērusi notiekošo skaļi un strikti noteica:"Lūdzu, ved mani mājās.Es to vēl nevēlos,turklāt sameloju vecākiem, ka palieku pie draudzenes."
Tas puisi sadusmoja,tika iedarbināts dzinējs un jau pēc maza mirkļa mašīna traucās neiedomājamā ātrumā.Dženija apzinajās ka viņu dzīvības ir briesmās un centās Danu apturēt,taču viņš neklausījās un ar milzīgu ātrumu viņi tuvojās pilsētai.
Blīkšķis....tikai melns pleķis gar acīm...balsis,kas meklē palīdzību...Tas bija tas no kā Dženija baidījās-avārija.Vienīgā doma, kas pirms komas ienāca prātā bija, kas noticis ar Danu un vai cilvēkiem otrā mašīnā viss ir labi.
Viņu pamodināja balss:"Tu cieti smagā avārijā,diemžēl tavs draugs neizdzīvoja,mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos,bet tā šķiet, ka diemžēl mēs zaudējam arī tevi."
"Un cilvēki otrā mašīnā?" pēdējiem spēkiem meitene vaicāja.
"Diemžēl, arī viņus mēs glābt nespējām..."
"Ak Dievs,ko es esmu izdarījusi! Vai,lūdzu, Jūs nevarētu pateikt cietušo ģimenēm,ka es esmu pie visa vainīga un, ja vien varētu, atgrieztu viņu mīļos atpakaļ dzīvē. Un galvenais,pasakiet maniem vecākiem ka es nožēloju, ka meloju viņiem un atņēmu daudzu cilvēku dzīvības.Vai pateiksiet?"
Māsiņa klusēdama turēja Dženijas roku un izplūda asarās...pēc brīža Dženijas vairs nebija....
Kāds vīrietis pēc laika vaicāja māsiņai, kāpēc netika izpildīta meitenes vienīgā vēlēšanās..
Māsiņa skumjām acīm raudzījās vīrieša acīs:"Tikai tāpēc, ka tas nebija iespējams, jo cilvēki otrā mašīnā bija viņas vecāki..."
. jūtu viņai lidzi
