protests!4

Kāds ievērojams XX gadsimta valstsvīrs reiz pauda šādu domu: Ja valdošā vara ved veselu tautu uz iznīcību, tad dumpoties ir ne vien katra pilsoņa tiesības, bet vissvētākais pienākums! Mūsuprāt šis laiks ir pienācis, jo valdošais mafiozais režīms divdesmit gadu garumā ciniski un noziedzīgi ir izlaupījis valsti un iegrūdis postā mūsu tautu, radot sistēmu, kas kalpo saujiņai bandītisku miljonāru, uzblīdušiem birokrātiem un pērkamiem politiķiem. Ir sagrauti uzņēmumi, iznīcināts mazais bizness, simtiem tūkstošu cilvēku ir izdzīti no savas Tēvzemes, lai varētu kaut kā izdzīvot, vēl simtiem tūkstošu citu ir iedzīti parādu jūgos, zaudējuši darbu un elementārākos iztikas līdzekļus. Mums, visjaunākajai paaudzei ir nolaupīta nākotne, mēs savus labākos gadus esam spiesti pavadīt trūkumā un sīvā cīņā nevis par savu labklājību, bet elementāru izdzīvošanu. Bet valdošajam režīmam vēl nav gana, nabadzības posts, kas ir viņu nelietības, korupcijas un noziedzīgo izdarību sekas, tiek uzkrauts uz mūsu pleciem. Mūsu vecāki un vecvecāki, pensionāri, tiks aplaupīti, mums samazinās jau tā nožēlojamās aldziņas, mums uzkraus papildus nodokļus, mēs cietīsim badu, bet visi šie parazīti turpinās liekuļot, uzdzīvot, ņirgāties par mums. Viņi paliks pie savām treknajām silēm… ja mēs to pieļausim. Netici glumo un viltīgo politikāņu blefam, ka tautas aplaupīšana un iedzīšana nabadzībā ir vienīgais veids kā glābt valsti. Viņi ir melojuši vienmēr, un viņi melo tagad! Ir citas iespējas, ja vien ir politiskā griba. Ja šodien mums klājas ārkārtīgi smagi, tad atceries, latvieti, rīt būs vēl smagāk, ar katru dienu būs sliktāk un sliktāk. Pārmaiņas ir nepieciešamas nekavējoties! Ko darīt?
Ir skaidrs, ka ar bezzobainu gaudošanu un žēlošanos, kā tas bija redzams ar valdību saistīto arodbiedrību nesenajā pasākumā, mēs neko nepanāksim. Ir vajadzīgas citas metodes, un pats galvenais, lai sarīkotu reālu pretestību noziedzīgajai sistēmai, jāorganizējas pašiem, nevis jāgaida, ka kāds cits to darīs mūsu vietā. Mēs paši esam spēks, un mēs paši noteiksim savas prasības un mēs paši izlemsim kādām metodēm nomainīt esošo sistēmu!
Daži uzņēmīgi cilvēki šī gada 30.JŪNIJĀ, PULKSTEN 17.00- dienu pirms prettautisko budžeta grozījumu stāšanās spēkā, IR PIETEIKUŠI PROTESTA AKCIJU- TAUTAS SAPULCI „PRET SOCIĀLO GENOCĪDU!” Pie Ministru kabineta , Rīgā, Brīvības bulvārī 36. Tā ir mūsu pēdējā iespēja panākt to atcelšanu, tā ir mūsu iespēja sākt pašorganizēties, un panākt noziedzīgā režīma nomaiņu. Tā ir iespēja vienoties par kopīgu rīcību savu tiesību aizstāvēšanai, un uzsākt cīņu līdz uzvarai! Tas var būt sākums organizēta pilsoniskās nepakļaušanās un pretestības kustībai. Atnāc un piedalies, paņem līdzi savus draugus un likteņa biedrus, uztaisi savu plakātu vai nāc bez tā, izdomā savu sakāmo vai citu veidu kā paust savu attieksmi, bet galvenais ATNĀC UN PIEDALIES!
Latvieti, neesi vienaldzīgs, atceries, ka Tu esi sava likteņa kalējs, neļauj sevi aplaupīt, neļauj par sevi ņirgāties, Tu esi tauta, piespied ar sevi rēķināties! Parādi, ka neesi lupata, kuru var mīdīt ar kājām! Tautas sapulces mērķis nav kārtējā izbļaustīšanās, mērķis ir vienoties par kopīgu rīcību un cīņas metodēm, lai panāktu mums nepieciešamās pārmaiņas. Ir daudz veidu, kā panākt esošās sistēmas nomaiņu- valsts iestāžu bloķēšana, streiki, nodokļu nemaksāšana (tos valdošā vara, pārkāpjot Satversmi, noziedzīgā kārtā nozog!), pašaizsardzības grupu organizēšana pret parazītiskajiem banku un t.s. „parādu piedzinēju” tīkojumiem, un daudz, daudz citu.
Atnāc, un rīkosimies kopā. Un, padomā par Atmodas gadu devīzi: JA NE ES, TAD KAS, JA NE TAGAD, TAD KAD? Ja jums vēl papildus rodas kāda ideja, tad rakstiet mums uz e-pastu: uzbrukums@uzbrukums.lv

P.S. Lai tauta sāktu pašorganizēties, ļoti svarīgi ir izplatīt šo informāciju, tas ir pirmais, ar ko mēs varam sākt, un tam ir ļoti liela nozīme. Nosūti to saviem draugiem un paziņām, ieraksti savā virtuālajā dienasgrāmatā, pastāsti to saviem kaimiņiem.