-Glis! Glis!
Sajūsmā sauca Dižsusuris, izbāzis purniņu no alas un ieraugot
saulīti pirmajā pavasara dienā. Apreibis no prieka un saules siltuma,
viņš dejoja un priecājās līdz spēku izsīkumam.
Atpūties un uzkodis pāris riekstus, kā arī iedzēris Seska dāvināto vībotņsakņu kafiju
(kura, lai arī uzmundrina bet garšo un smaržo kā pats Seska kungs),
Dižsusuris devās meklēt savu sievu.
Zināms Dižsusurim bija tik vien, ka Mazsusure dzīvo lodveida midzenī,
kuru dala ar traku Zebieksti un pāris Vāverēm.
Tā kā pritonu pieredze Dižsusurim bija samērā bagāta, viņš devās pēc padoma pie Žurka.
Žurks, kā jau parasti, bija savā elementā - spēlējot zagtu kokli kādā no centrālajām alām,
slavinot kaimiņu karalistes valdnieku Skunksu, ik pa brīdim ieraujot no blašķes, ko šam uzdāvāja
Vārna, viņš baudīja dzīvi.
-Hey, hey! Rock and Roll ain’t Noise Pollution, izsaucās Dižsusuris, cerībā pievērst sev Žurka klaiņojošo uzmanību.
Diemžēl, šis gājiens izrādījās absolūti neefektīvs - Žurks spēlēja kā spēlējis savas Lielpurnīšu republikas dziesmas, un izlikās Dižsusuru nemanām.
Situācija krasi mainījās, kad Dižsusuris, divreiz ķepiņā apgrozot un smagi nopūšoties, iemeta žurka cepurē savu pēdējo divlatnieku.
- Oi, kā gan es tevi nepamanīju, vecais draugs! lauzītā Susuru valodā nokliedzās Žurks, paralēli noāķējot no pleca savu kokli tik fiksi, ka krītošā monēta un mūzikas instruments, abiem piezemējoties uz alas grīdas, izsauca patīkamu unisonu, par ko nosmaidīja Dižsusuris, norādot Žurkam, ka šams ir malacis, kurš beidzot ir spējīgs kopēt Ivara Kalniņa un Jāņa Paukštello šedevrus.
Lai arī ironiju Žurks nesaprata, tomēr divlatnieks nebija velti iztērēts - Midzeņa adrese tika ātri noskaidrota.
Dižsusuris iegādājās miltus un riekstus. Arī nedaudz ozolzīles un cigoriņus, lai ciemkukulis būtu gana glauns.
No Zaļās vārnas palūdzis pāris kaņepju lapas un uzvilcis savu labāko uzvalku, Dižsusuris devās uz Žurka norādīto Mazsusures adresi.
* * *
Sniga.
Dižsusura mamma (Diždiž GlisGilis), un vecmāmiņa (DIŽIGLIS), meklēja, kur noklīdis bēdubrālis.
Dižsusuris bija apsēdies uz nelikumīgi cirstas priedes celma apdomāt savu tālāko dzīves ceļu pēc tam, kad pēc sarunas ar Mazsusuri, jutās smagi skumjš.
Muscardinus viņu iztrieca no midzeņa, norādot, ka viņa plāno kopdzīvi ar diviem āžiem un vārnu baru.
* * *
- Cik jauki!
-Jā, es arī esmu suns!
-Patiešām?
-J ĀĀ
-Jāāā!!!!!
-Hell yes!!!!'
-Yeahhhh, Metal!
-Hehe, saimniek, kas te i?!
Diemžēl Dižsusuris nevarēja suņiem atbildēt par savu nepatikšanu iemeslu. Dobermaņi un Dižsusuris ilgi dalīja apaļo galdu.
Dižsusuris no kopgalda ar dobermaņiem, hoholiem, lielpurnīšiem un citiem zvēriem, gāja mājup.
Sniga.
Dižsusuris bija sasalis sniegā, sildot desmit vāveres ar sava ķermeņa siltumu.
