Caur palmām sāk vērties,
Gorillu māte savus
Bērnus ved pērties.
Zem palmiņas sēž mazs begemotiņš un kaut ßailīgs- draiskuļo.
Ar āfrikāņu salatēti nenāk sniegbaltīte, bet zombijs.
Visa cilts lec pāri skudrupūznim.
Novēl jaunajā gadā veiksmīgas valzivju medības (neviens nezin, kas tas ir, bet domā, ka baigi labais).
Kurš nevar noskaitīt pantiņu, to nomētā ar antilopes Gnu iekšām.
Dziesmiņa:
Bālģīmim nabagam,
Abi gali apsviluši...
Dāvaniņas pako bizoņa kuņģī.
Palmu rotā ar apēsto senču kauliem.
Brīnumsvecītes vietā vecais cilts burvis šķiļ zobus, ka dzirksteles šķīst.
Tā kā skurtsteņu nav Āfrikā, Santa Klauss lec šakāļa alā.
Ticējums: Lai nav jāraud, jāizēd māla bļoda ar kokosriekstiem.
Kam nav eglītes,
Tas rotā žirafi.
Tur vecītis saucas Santa Babalola.
Tamtams skan, tamtams skan,
Tas ir džungl-bells.
Āfrikāņi bieži jauc leģendas- viņi stāsta, ka Jēzus bērniņš piedzimis džungļos un dzīvojis vilku barā, kur barvedis bijis Kiplings.
Laimes nelej- noliek konservbundžu saulē un gaida, kamēr izkusīs.
Ziemassvētki sabraukuši Tutanhamona kapenēs... rakstītās...
Āfrikāņu Santa Klauss atbrauc laivā, ko velk 9 krokodīli, pirmajam sarkans deguns.
Lai izdzītu ļaunumu un nelaimes nokatras zaru būdas un alas, pa tām jāizvadā laimes klaburčūska.
Āfrikā ziemassvētki jāsagaida, dzerot ledus tēju un ēdot svētku misionāra cepeti.
Gan bērni, gan pieaugušie labprāt skandina tradicionālo: O baobab, o baobab.
