Mēģināsim noskaidrot, kas tad īsti ir tik sabiedrībā bieži sastopamais idiots. Rakstu uztver ar humoru, bet tomēr mazliet nopietnības .
Ar vārdu "idiots" šoreiz apzīmēsim tikai diskusijas dalībnieku, kurš izrāda izteikti zemas intelektuālās spējas. Diskusija - loģiski pamatotu viedokļu apmaiņa.
Idiotiska izteikuma pamatots noliegums, ja tāds vispār ir iespējams, prasa krietni lielāku piepūli nekā pats izteikums, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi atpazīt idiotu.
Dažas idiota pazīmes:
Rupjība.
Piemērs: Autors ir mudaks, temats ir sūds.
Izņēmums: Autors ir mudaks, temats ir sūds.
Oponenta personības apspriešana.
Piemērs: Komentāri pie jebkura Kārļa Streipa raksta.
Izņēmums: Diskusijas tēma ir oponenta personība.
Faktu vai loģisku pamatojumu trūkums.
Piemērs: Linux ir labāks par Windows, jo tas ir pieejams bez maksas.
Izņēmumu nav.
Atkārtošanās.
Piemērs: Linux ir labāks par Windows, jo tā pirmkods ir atvērts.
Izņēmumu nav.
Izteikumi ārpus definētās diskusijas tēmas.
Piemērs: Komentāri par valdību un parlamentu pie jebkura raksta, kas nav saistīts ar ekonomiku un politiku.
Izņēmums: Diskusijas tēma nav skaidri definēta.
Vispārināšana un statistisku datu noliegšana.
Piemērs #1: Visi [tautības pārstāvji] ir [epitets].
Piemērs #2: Es reiz pazinu vienu [tautības pārstāvi], viņš nemaz nebija [epitets].
Izņēmums: Apšaubāmas kvalitātes dati.
Selektīvs faktu un spriedumu pielietojums.
Piemērs: Izraēlas ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Pinhas Avivi: “Mums vienīgais genocīds ir holokausts.”
Izņēmumu nav.
Kā likums, idiots neiepazīstas pat ar visu sagatavoto informāciju un uzkata sevi par uzvarētāju brīdī, kad jūs pārstāja atbildēt uz viņa izteikumiem.
P.S. Šā ieraksta autors ir gatavs atzīt sevi par idiotu katru piektdienu no pulksten 24:00 līdz 5:00. Visi minētie piemēri ir izdomāti un nekad nav novēroti publiskajā telpā.
