-Mīļais, vai tu varētu salabot gaitenī gaismu? Tā tur raustās jau nedēļām.
Viņš uz viņu paskatās un dusmīgi saka:
-Salabot tagad gaismu? Vai izskatās, ka man uz pieres rakstīts „Latvenergo”? Nedomāju vis.
-Labi, tad sieva jautā, Nu tad tu varētu salabot ledusskapim durvis? Tās kārtīgi neveras ciet.
Uz ko viņš atbildēja:
-Salabot ledusskapja durvis? Vai izskatās, ka man uz pieres rakstīts „Santehnikas remonts”? Nedomāju vis.
-Labi, viņa saka, tad vismaz tu varētu salabot kāpnes durvju priekšā? Tās drīz salūzīs.
-Es neesmu namdaris un nevēlos labot kāpnes, viņš saka. Vai izskatās, ka man uz pieres rakstīts „Zemesgrāmata”? Nedomāju vis. Man pietiek. Eju uz bāru.
Tā viņš aiziet uz bāru un pāris stundas dzer.....
Vīrs sāk justies vainīgs par to, kā izturējies pret sievu un nolemj iet mājās.
Viņš pieiet pie mājas un pamana, ka trepes ir jau salabotas. Ieiet mājā, redz, ka gaisma gaitenī salabota. Iet pēc alus, pamana, ka ledusskapja durvis salabotas.
-Dārgā, viņš jautā, kā tas viss tika salabots?
Viņa: -Zini, kad tu aizgāji, es apsēdos pie mājas un raudāju. Tieši tad kāds jauks jauns vīrietis gāja garām un jautāja, kas kaišot. Es izstāstīju. Viņš piedāvāja visu salabot, un pretī prasīja vien to, lai es dodos ar viņu uz gultu vai izcepu kādu torti.
Viņš: - Kādu torti tad tu viņam izcepi?
Viņa: -Hallooo! Vai man uz pieres rakstīts "Mārtiņa Beķereja"? Nedomāju vis.
