Zobārsts
Skatos pulkstenī – rāda trīs,
Jādodas pie zobārsta man drīz.
Sāp man zobs, ak vai!
Jāskrien ātrāk, davaj!
Eju kabinetā iekšā,
Tur stāv zobārsts jau priekšā.
Piedzēries tas kā lops,
It kā saprot, ka man sāp zobs.
Jautāju, vai šis vēl prot
Un spēs man zobu salabot?
Saņemu atbildi skarbu,
Ka prot šis savu darbu.
Zobārsts dod man savu šņabi.
Tas, lai sāpes nejūt – būs labi!
Zobārsts paņem urbi vienu,
Un asinis šķīst pa visu sienu.
Bet tad es pēkšņi pamostos
Un no gultas izgāžos.
Tie bij tikai traki murgi,
Zobārsti nelieto celtniecības urbi…
Lai nu kā – no zobārsta baidos,
Bērnībā pat prom laidos.
Bet viss iet laikam līdz,
Tagad narkoze palīdz.
Atkal Nesekmīgs
Nesauksim šo dienu par priecīgu,
Tikko saņēmu savu liecību.
Tagad eju mājās tramīgs,
Jo atkal neesmu sekmīgs.
Mājās gaida tēvs ar lāpstu,
Sauks mani par ākstu,
Grūdīs mani pret sienu
Un skaldīs visu dienu.
Māte virtuvē asina cirvi,
Brālis šķūnī nostiprina virvi.
Šādā brīdī nevaru būt mierīgs,
Tas viss dēļ tā, ka neesmu sekmīgs.
Māsa met man ar ābola serdi,
Kamēr vecmāte rok dārzā bedri.
Vectēvs dara man to godu
Un pavērš pret mani stobru.
“Es apsolos mainīties!
Nākotnē labāk uzvesties!
Es zinu – neesmu sūda cienīgs,
Jo atkal neesmu sekmīgs.”
“Zvēru – starpbrīžos zāli nepīpēšu,
Visiem tikai labu vēlēšu,
Stundas vairs nekavēšu,
Un sekmīgs kļūt spēšu.”
un paris interesantas reklamas ... :D
