Sniegbaltīte saka:
- Es esmu visskaistākā!
Īkstite saka:
- Es esmu vismazākā un visņiprākā!
Šreks saka:
- Bet es esmu visbriesmīgākais!
Tā viņi iet, kamēr ierauga būdiņu. Uz durvīm rakstīts: “Patiesības spogulis”. Sniegbaltīte pirmā ieiet iekšā, pēc brīža nāk laukā, skaļi raudādama:
- Izrādās, es neesmu visskaistākā, ir vēl Apburtā princese….
Ieiet Īkstīte un arī nāk laukā vienās asarās:
- Izrādās, es neesmu vismazākā un visņiprākā, ir vēl Sprīdītis…
Ieiet Šreks. Pēc brīža nāk laukā, briesmīgi pārskaities:
- B*e, kas ir Kalvītis?!
Dievs nolemj pārbaudīt kura tauta ir visgudrākā. Kā vienmēr debesīs savāc angli, vācieti un krievu. Šis prasa nosaukt skaitli kuru viņš nezinātu.
-anglis- miljards!
-dievs- zinu!. uz elli.
-vācietis- triljons!
-dievs- zinu! uz elli.
-krievs- dahuja!
-dievs- nezinu tādu skaitli! kāds viņš ir?
-krievs- paprasi dzelzcelniekam. (krievu uz paradīzi aizsūta)
-dievs pārvērties cilvēka veidolā nolaižas uz zemes. Pieiet pie dzelzcelnieka un prasa: kas tas par skaitli dahuja?
-dzelzcelnieks-redzi sliedes? ej un skaiti špalas un kad tev būs danu nahuj, tad tas būs tik puse…
Divi vīriņi, kārtīgā pālī, tā ap plkst.3:00 naktī, Čaka ielas rajonā, stāv pieturā un gaida jebkādu transportu. Viens vēl šūpojas, otrs apķēris pieturas stabu tup uz ceļiem un kaut ko nesakarīgu burkšķ. Gabaliņu nostāk stāv viscaur simpātiska būtne. Tas, kas vēl pie minimālas sajēgas cenšas sabīdīt tekstus. Meiča izrādās atsaucīga, bet vīriņš negrib pamest kolēģi. Dāmīte saka:
"Ko satraucies! Ņemam to ņergu līdzi! Iegrūdīsim viņam gumijas veceni, lai priecājas! Vienalga no viņa jēgas nekādas!!!"
Domāts darīts. No rīta jau pie citas pieturas abi draudziņi dalās iespaidos. Viens:
"Nekad nebūtu domājis! Tāds meitietis! Uh!!! Knapi izdzīvoju!!!"
"Eh! Man gan nekad neveicas! Vkar pierijos kā cūka! Un meiča trāpījās kaut kāda frigīda! Es viņu glāstu, glāstu, skūsptu, skūpstu a šī nekā! Beigās iekodu viņai dibenā, a šī iesvilpās un aizlidoja..."
Agri no rīta vecis pēc kārtīgas dzeršanas pamostas kapos uz soliņa. Ārā vēl tumšs. Iet pa kapiem, skatās, ka kapracis rok kapu. Vecis izdomā, ka varētu nabaga kapraci pabaidīt, pieiet no aizmugures:
- U-u-u-u-u.
Kapracis, nepievēršot uzmanību, turpina savu darbu.
- U-g-u-g-u-g-u...
Kapracis bez kādām bailēm tikai turpina rakt kapu.
Vecis atmet ar roku un dodas uz kapu vārtiem. Pie pašiem kapu vārtiem viņu noķer kapracis, no visa spēka iebelž ar lāpstu vecim pa galvu un, kratot pirkstu, piekodina:
- Pa kapiem vazājies, bet ārā no savas teritorijas nelien!
Kāds vīs mocās ar lieko svaru. Beigās draugi viņam iesaka kādu ārstu,
kurš palīdz nodzīt lieko svaru ar peldēšanas palīdzību. Domāts,
darīts: vīrs aiziet pie ārsta, kurš viņu izmeklē un norīko viņam
peldēšanas nodarbības. Atnāk vīrs uz baseinu, skatās - tur plunčājas kaila brīnumskaista daiļava. Ārsts saka: "Redzat to skaistuli? Jums viņu jāmēģina
noķert." Vīrs metās ūdenī, peld pakaļ skaistulei, bet nevar nekādi
viņu noķert. Nākamajā reizē viņam jau iet labāk. Trešajā reizē
viņš dāmīti jau gandrīz noķer. Ceturtajā reizē vīrs, cerību spārnots, atnāk uz baseinu, skatās - tur plunčājas kails vīrietis ar acīmredzami homoseksuālām interesēm un kāri skatās uz vīru. Vīrs neizpratnē prasa dakterim:
- Kas tas par tipu?! Kur palikusi tā skaistā meitene?
- Jums šoreiz būs cits uzdevums. Jums būs jāmēģina no viņa aizbēgt.
