Gāju starpbrīdī pa skolas gaiteni, kāds taisīja vaļā kabineta durvis, un trāpīja ar durvīm man sejā.
Tā kā gāju 11. klasē, mūsu klasei bija jāiesvēta 10klasnieki. Mēs saģērbāmies palagos un tēlojām grieķu dievus. Pasākums notika sporta zālē, un tribīnēs sēdēja skatītāji. Kamēr stāvēju sporta zāles vidū, man nokrita palags. Apakšā bija tikai apakšveļa.
Biju vēl jauna un nesamaitāta, ar puišiem vēl nebija nekādas pieredzes. Vienu nakti es un viens paziņa palikām pa nakti pie tā puiša, kas man patika. Sanāca tā, ka gulēju starp viņiem. Miegs īsti nenāca, tam paziņam arī, tad nu nakts vidū man radās doma noskūpstīt to puisi, kurš man patīk, jo viņš taču gulēja. Ar to paziņu vēl spriedām, kāda būtu reakcija un tā, bet nu sanāca tā, ka nevarēju uz to saņemties un nekas nenotika. Nākamajā rītā uzzināju, ka viņš tomēr nebija aizmidzis.
Staigāju pa ietvi pie RIMI, tā kā bija ziema un ārā sniga, tad izdomājām ar draudzeni paākstīties un mēģināt ar mēli noķert sniegpārsliņas. Ķerot sniegpārsliņas, neredzēju, kur eju, un iekritu grāvī.
Kad biju mazāka, skrēju uz autobusu, līdz autobusam bija palikuši daži metru, un es paklupu aiz bruģa un nokritu. To redzēja viss autobuss.
Gāju ar draugu pa Rīgu. Tā kā ļoti stipri lija, ielas bija ļoti slidenas. Nonācām līdz gājēju tunelim, redzēju, ka tur varētu būt slidens, tāpēc teicu draugam: ''Es negribu nokrist!'' Pēc pussekundes es nokritu.
Bija sporta stunda, bet es biju saslimusi, tāpēc sēdēju tribīnēs un skatījos, kā pārējie sporto. Klases čaļi spārdīja bumbu. Viena ielidoja man tieši sejā. Es biju vienīgais cilvēks tribīnēs.