Tikko saņēmu savu liecību.
Tagad eju mājās tramīgs,
Jo atkal neesmu sekmīgs.
Mājās gaida tēvs ar lāpstu,
Sauks mani par ākstu,
Grūdīs mani pret sienu
Un skaldīs visu dienu.
Māte virtuvē asina cirvi,
Brālis šķūnī nostiprina virvi.
Šādā brīdī nevaru būt mierīgs,
Tas viss dēļ tā, ka neesmu sekmīgs.
Māsa met man ar ābola serdi,
Kamēr vecmāte rok dārzā bedri.
Vectēvs dara man to godu
Un pavērš pret mani stobru.
“Es apsolos mainīties!
Nākotnē labāk uzvesties!
Es zinu - neesmu sūda cienīgs,
Jo atkal neesmu sekmīgs.”
“Zvēru - starpbrīžos zāli nepīpēšu,
Visiem tikai labu vēlēšu,
Stundas vairs nekavēšu,
Un sekmīgs kļūt spēšu.”
* Kas citam bedri rok, tam noteikti ir lāpsta!
* Kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Kas pārāk daudz riskē - piedzeras!
* Ābols no ozola tālu nekrīt.
* Dari ko darīdams, bet neatstāj pierādījumus.
* Rīts gudrāks par tevi.
* Puisis kā ozols, meita kā zāģis.
* Labāk zīle rokā, nekā mednis lopā.
* Labi smejas tas, kam ir NOS.
* Atliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien.
* Kurš putniņš agri ceļas, agri krīt uz nerviem.
* Ja melns kaķis šķērso ceļu, tad viņam otrā ceļa pusē ir darīšanas - kāda vēl tur nelaime…
* Ja uz ielas satiec skursteņslauķi, diena būs laimīga, ja pieskarsies viņa pogai, – kļūsi laimīgāks, ja izdosies šo pogu noraut, kļūsi VĒL laimīgāks, bet ja nogrūdīsi skursteņslauķi no jumta - laime tevi nepametīs visu mūžu.
