anuki2

Saruna starp ugunsdzēsējiem un narkomānu:

Ugunsdzēsēji:
- Kas noticis?
Narkomāns ļoti lēni:
- Iedomājieties, pagājušajā gadā es laukā iesēju kaņepītes, izauga milzum lielas un daudz, bet ne velna nepavilka.
Ugunsdzēsēji:
- Nu un kas tālāk?
Narkomāns vēl lēnāk:
- Nu-u-u, lūk, bet šogad iesēju kaņepītes, izauga tik ma-a-ziņas, ma-a-ziņas, bet riktīgi “labas”...
Ugunsdzēsēji:
- Un ko tad no mums vajag?
Narkomāns nu jau lēnāk par lēnu:
- Nu-u-u, kaimiņam māja deg, bet jūs skatieties, ka tik nenobradājat

 Diena Pēc Tuci Tuci!...

Smadzenes:
— Vai, cik slikti… Acis, verieties vaļā!
Acis:
— Nu, atvērāmies. Palika vieglāk?
Aknas:
— Palīgā, kur es esmu?
Smadzenes:
— Kur, kur? Pagaidām vietā…
Melnais humors:
— Bet drīz jūs izgriezīs, ha, ha!
Smadzenes:
— Kas vakar notika? Cik mēs izdzērām?
Atmiņa:
— Kā lai es to zinu! Jūs jau vakar mani izslēdzāt pēc trešās glāzes.
Pūslis:
— Beidziet strīdēties, man vajag uz tualeti!!!
Kājas:
— Pacieties. Tevis dēļ tik tālu vilkties…
Smadzenes:
— Kājas! Ceļamies un ejam! Astoņi no rīta, laiks uz darbu.
Sirdsapziņa:
— Bet nomazgāties?
Kuņģis:
— Pa purnu negribi? Kur tu vakar biji? Tevis dēļ manī divus litrus ielēja!
Sirdsapziņa:
— Bet kurš lēja?
Kājas:
— Rokas, protams. Paskat, kā šodien trīc.
Rokas:
— Maitas jūs visi esat! Mums šodien jāstrādā, bet jūs ņirgājaties.
Smadzenes:
— Kājas, vai jūs nesapratāt? Ceļamies un sākam kustēties uz darbu!
Pūslis:
— Kājas, tualetē ieejiet! Es neesmu no gumijas!
Atmiņa:
— Atcerējos! Vakar bija dzimšanas diena. Mēle vēl tādu sviestu nesa.
Mēle:
— Tikai nevajag! Es smuki runāju.
Plaušas:
— Veči, kādu dūmu derēja uzvilkt…
Mēle:
— Kā tad! Mutē jau tagad kā kaķīšu kastītē!
Aknas:
— Vēl arī kefīriņš derētu.
Rokas:
— Stulbās, kāds kefīriņš? Simt gramus vajag. Citādi šodien strādāt atsakāmies principā.
Smadzenes:
— Kā jūs man visi esat apnikuši! Kājas, pienesiet organismu pie bāra. Tur vēl puspudelei vajadzēja būt…

  Divi lāči rudenī šēž un skatās kā lapas krīt..
Viens lācis saka -Šo ziem gulēt nejiešu jo gribu redzēt kurš muļķis tās lapas nokrāso zaļas,un pielīmē atpakaļ  

Reiz jaunie krievi sadomā braukt medībās. Aizbrauc uz tuvējo mežu, ar kalašiem un RPG sāk visu šaut, zvēri krīt kaudzēm vien. Atbrauc tuvējais mežsargs, viss panikā:
“Ko jūs darāt! Te zvēru pietiktu 5 gadiem bet jūs pa 5 minūtēm izšāvāt! Ak, ko es darīšu!”
Mežsargam pieiet galvenais bandas vadonis klāt, uzliek roku uz pleca un saka:
“Nenervozē vecais! Aizsienam tev acis, uzliec roku uz medījuma, ja atpazīsti – tavs un vēl 50gramus dabū.”
Mežsargam aizsien acis un iedod pirmo zvēru.
“Alnis, 5 gadi vecs, tēviņš, nošauts ar AK 7,62mm galvā”
krievi ielej mežsargam 50 g un dod nākošo zvēru
“Bebrs, 3 mēneši vecs, mātīte, nošauta ar RPG7 kājā”
Mežsargam atkal iedod 50g un atdot zvēru. Tā tas turpinājās visu nakti... No rīta mežsargs pamostas savā mājā, visapkārt izmētāti zvēru kalni un blakus sieva mežonīgi raud.
“Sieva, kas te noticis?”
“Aizveries kretīns tāds! No rīta tevi kautkādi skūtie atved galīgi pietempušos, piegāž ar smago pilnu pagalmu ar zvēriem, bet tu ieliec man roku starp kājām un visu laiku atkārto: ”vecs, skūts ezis, nogalināts ar cirvi galvā”

   No cietuma ir izbēgusas blondīne,rudmate,brunete.Viņas ieskrien kūtī kur katra ielien melnā maisā.Policisti ieiet kūtī un uzsit pa maisu kur ir brunete.
-miau miau.
uzsit pa maisu kur ir rudmate.
-vau vau.
uzsit pa maisu kur ir blondīne.
-te kartupeļi.