Vadītāja (V) un tehniskās palīdzības tehniķa (T) telefonsaruna.
> T: Vadītāju tehniskais atbalsts. Kā varu palīdzēt?
> V: Nu...eee...es mašīnu nevaru palaist.
> T: Skaidrs. Kāda ir jūsu mašīnas marka, modelis un izlaiduma gads
> V: A velns viņu zina! Es viņu nopirku, lai uz veikalu brauktu, kā lai es zinu?
> T: Nu labi, nomierinieties. Mēģināsim iztikt bez šīs informācijas...(nopūšas). Vai jums benzīns bākā ir?
> V: Hm... Benzīns bākā, tu saki? A, kā lai es to zinu?
> T: Paskatieties uz priekšējā paneļa. Kur radītājs rāda, uz E vai uz F?
> V: Bet kur ir priekšējais panelis?
> T: Tas atrodas tūlīt aiz stūres, ja jūs sēžat vadītāja sēdeklī.
> V: Aha... redzu! Tā... Vai, te jau radītāju ir daudz, uz kura lai skatās?
> T: Skatieties uz to, kuram blakus burti E un F, vēl turpat var būt attēlots benzīntanks.
> V: Aha... redzu! Radītājs rada uz nulli.
> T: Ka tā - uz nulli?
> V: Nu ja, tieši uz nulli. Un vēl blakus rādītajam rakstīts 'x1000'. Kas tas tāds, manas mašīnas modelis, vai? X-1000?
> T: (dziļi jo dziļi nopūšas). Nē, tā nav degviela, tas ir tahometrs.
> Tam arī jarada nulle, ja mašīna nav iedarbināta. Degvielas rādītājs parasti ir mazāks un pa kreisi no tahometra, un uz tā jābūt rakstītam E, tad pusaplis, tad F.
> V: Aha! Redzu gan! Rādītājs ir pa vidu starp E un F.
> T: Lieliski! Tad nu mēs vismaz zinām, ka degviela jums ir. Tagad pārbaudīsim akumulatoru. Vai redzat stūri?
> V: Uhu.
> T: Nospiediet tieši vidu.
> V: (dzirdams skaļš 'biiiiiiiip' VAI! Viņai šitā ir jādara?
> T: (izmisuma) Viss kartībā, tas ir jūsu signāls. Ja tas darbojas, ar akumulatoru jums viss kārtībā. Tagad mēģināsim iedarbināt jūsu mašīnu.
> V: Nu johaidī, es taču teicu, ka nevaru mašīnu palaist, tāpēc arī zvanu, stulbeni!
> T: (zobus griezdams) Un tomēr mēģināsim vēlreiz! Piespiediet sajūga pedāli, nospiediet bremzi, un pagrieziet atslēgu.
> V: Paga, paga! Davai visu pēc kārtas. Kur man te ir pajūga pedālis?
> T: SAJUGA, nevis pajūga... Zem stūres pa kreisi. Vai atradāt?
> V: Atradu.
> T: Spiediet to līdz galam. Tā. Vai tagad redzat zem stūres divus pedāļus?
> V: Uhu.
> T: Kreisa ir - bremze. Nospiediet to. Nospiedāt?
> V: Nospiedu.
> T: Tagad pagrieziet aizdedzes atslēgu.
> V: Un ka lai es pagriežu atslēgu, ja man abas rokas aizņemtas?
> T: Kā, lūdzu?
> V: Ar kreiso roku es spiežu pajūgu, ar labo - bremzi, kā lai es vēl te atslēgas griežu, ko?
> T: (rīstīdamies aiz smiekliem) Tā, tagad mēģināsim vēlreiz, tikai šoreiz pedāļus spiediet ar kājām.
> V: Ar kājām? A vai tad šitā arī var?
> T: (joprojām rīstīdamies aiz smiekliem) Var.
> V: Mēģinām... Vai, a šitā toč ērtāk... Ko tad jūs man uzreiz neteicāt? (dzirdams troksnis) Nospiedu.
> T: Tagad pagrieziet aizdedzes atslēgu līdz galam.
> V: A kur man ir aizdedze?
> T: Stūres pamatne, pa labi.
> V: Hm. Man sprauga ir, bet atslēgas tajā nav.
> T: Nu tad ielieciet to.
> V: Ko?
> T: (zaudējot pacietību) Aizdedzes atslēgu!
> V: A, kā lai es uzzinu, kura man ir aizdedzes atslēga?
> T: (saķerdams galvu) Parasti tā ir vislielākā atslēga saišķī.
> V: Saišķī?
> T: Jā, saišķī, kurā jūs turat visas pārējās atslēgas.
> V: Aaa! Nu tak es to aizvakar pazaudēju. Tātad man atslēgu vajag?
> T: (nomet klausuli) bip-bip-bip-bip-bip...
> V: Hallo, hallo?..
Maza kundzīte un Kempinga īpašnieks...
Reiz dzīvoja maza kundzīte, kas, tiesa gan, bija nedaudz vecmodīga. Viņa plānoja pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu Floridā, kādā kempinga apmetnes vietā, taču pirms došanās ceļā viņa vēlējās pārliecināties, vai tur ir visas nepieciešamās ērtības. Vissvarīgākais, ko viņa vēlējās noskaidrot, bija tualetes jautājums, taču nespēja sevi piespiest uzrakstīt vārdu “tualete” vēstulē kempinga īpašniekam. Pēc ilgas galvas lauzīšanas viņa nolēma to vēstulē nosaukt par bathroom commode (labierīcības), taču pat šie vārdi večiņas ausīs skanēja pārāk brutāli, tādēļ viņa to saīsināja un nosauca par BC. Vēstulē viņa jautāja: “Vai jūsu kempinga vietā ir BC?” Kempinga īpašnieks bija pilnīgā nesaprašanā par šo mistisko saīsinājumu un pat pēc konsultēšanās ar vietējiem neko vairāk neuzzināja. Visbeidzot viņš izlēma, ka lēdija noteikti būs ar saīsinājumu BC domājusi vietējo Baptist Church (baptistu baznīcu). Atbildes vēstulē viņš rakstīja: Cienījamā kundze! Es ļoti atvainojos, ka neatbildēju uz jūsu vēstuli agrāk, taču tagad ar prieku varu pavēstīt, ka mūsu BC atrodas 15 kilometrus no kempinga un tajā ir vietas 250 cilvēkiem, un tā ir atvērta ik nedēļu trešdienās, ceturtdienās un sestdienās. Es pieļauju, ka attālums ir diezgan liels, īpaši, ja jums ir ieradums to apmeklēt regulāri, taču varu pastāstīt, ka diezgan daudzi vietējie iedzīvotāji ņem līdz pusdienas un šim notikumam ziedo veselu dienu. Parasti viņi brauc samērā agri no rīta un paliek līdz pat vēlam vakaram, jo sevišķi ceturtdienās, kad tur spēlē ērģeļmūziku. Akustika ir vienkārši lieliska, un katrs var dzirdēt vissmalkākās skaņas. Ar lepnumu varu paziņot, ka tieši tur mana meita salaulājās un arī pirmo reizi iepazinās ar savu nākamo vīru. Pēdējoreiz es ar sievu tur biju aizbraucis pirms sešām nedēļām un tur bija tik daudz ļaužu, ka mums nācās visu laiku stāvēt kājās. Tā parasti ir pārpildīta vasaras mēnešos. Jūs varbūt interesēs tas, ka tiek rīkotas viesības, lai savāktu ziedojumus papildu sēdvietu ierīkošanai un veco sēdekļu remontam (tie ir tik veci, ka tajos ir pat caurumi). Šīs viesības ieplānots rīkot turpat BC pagrabā. Man, protams, kauns atzīties, ka turp dodos ļoti neregulāri, un tas man patiesi sāp, taču to var izskaidrot ar vienkāršu nevēlēšanos un kūtrumu. Jo vecāki mēs kļūstam, jo vairāk mums jāpiepūlas, lai dotos uz turieni, un it sevišķi aukstā laikā. Ja nolemsit viesoties mūsu kempingā, varbūt varēšu jūs aizvest uz BC, pasēdēt kopā un iepazīstināt ar pārējiem iedzīvotājiem. Ar cieņu, X :D :D :D
Pēcis un viņa vecāki...
Pēcis skolā stāsta:
- Mani vecāki baidās no multiplikācijas filmām. Tikko kādu sāk rādīt pa televizoru, viņi mani uzreiz nosēdina skatīties, bet paši gultā zem segas drebinās...
Tēvs, dēls, māte u.c
Tēvs saka: „Dēls, rīt iesim sienu pļaut.”
Dēls: „Es nepļaušu.”
Tēvs: „Nē, pļausi gan.”
No rīta aiziet abi uz pļavu. Tēvs saka: „Es aizmirsu ūdeni paņemt, aizej atnes.”
Dēls iet uz mājām, ierauga, ka māte ar kaimiņu ar seksu nodarbojas ne pa jokam. Nolēma nedaudz pagaidīt.
Māte saka kaimiņam: „Tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes, lai tad kad es iešu pusdienas nest – es pie Tevis aizietu nevis pie vīra.”
Dēls iet atpakaļ uz pļavu un ierauga, ka tēvs ķēvi ņem priekšā.
Nu dēls pagaida, kamēr process pabeigsies.
Pieiet pie tēva un saka: „Māte teica, lai tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes, lai viņa nesajauc tevi ar kaimiņu kad pusdienas nesīs.”
Māte nāca un nokļuva pie tēva. Neko darīt.
Tēvs saka dēlam: „Aizej aiznes kaimiņam šņabīti, a to viņš tāds saskumis izskatās.”
Dēls šņabīti izdzer pats, aiziet pie kaimiņa un saka: „Tēvs uzzināja, ka tu māti drātē, un nāks tūliņ tevi ar cirvi sist nost.” Kaimiņš nenoticēja.
Dēls atgriežas pie tēva un saka: „Kaimiņam rati salūzuši, cirvi prasa lai aiznes.”
Tēvs ņem cirvi un iet pie kaimiņa. Kaimiņš ierauga un metas bēgt, tēvs šim pakaļ.
Māte prasa dēlam, kāpēc tēvs skraida pakaļ kaimiņam, un dēls atbild: „Nu tēvs uzzināja, ka tu viņu krāp ar kaimiņu, nolēma viņu sist nost un pēc tam tevi arī sitīs nost.” Māte galvu saķērusi skrien uz ciemu.
Tēvs kaimiņu tā arī nenoķēris atnāk atpakaļ uz pļavu un prasa: „A kur māte aizskrēja?”
Dēls atbild: „Māte uzzināja, ka tu ķēvi drāzi, aizskrēja uz ciemu visiem stāstīt.”
Tēvs pielec kājās un skrien mātei pakaļ.
Dēls piesmēķē cigareti, atguļas pret siena kaudzi un saka: „Es taču teicu, ka nepļaušu – značit nepļaušu.”
Blondīne un ceļa policists...
Brauc pa ceļu blondīne. Te viņu aptur ceļu policists.
Jūsu tiesības, lūdzu!
Ko?
Tiesības, lūdzu.
Kas tās tādas?
Tā ir tāda mantiņa ar jūsu fotogrāfiju.
Ā, skaidrs... (Blondīne rokas somiņā, dabū spogulīti.) Lūdzu!
Ceļu policists skatās spogulītī:
Kāpēc tad uzreiz neteicāt, ka esat ceļu policists...
***
Vai Tev patīk dumjas sievietes?
Nē!
Bet sievietes,kas pīpē?
Arī,nē!
Un tādas,kas neprot gatavot pusdienas?
Protams nē!
Tad kāda joda pēc Tu lakstojies ap manu sievu?
Div tantiņas...
Divas tantiņas sarunājas:
- Mildiņ, vai tu zini, ka mūsdienu jaunatne lampiņas ēd?
- Nē, tā taču nevar būt!!!!
- Var gan! Vakar redzēju - divi jaunieši ienāca kāpņu telpā, izskrūvēja lampiņu un viens ortam prasīja
''Vai mutē ņemsi?''
