sorry ka kludas vnk pats rakstiju
kamer meita mazgajas tewsa dzird ka zvana telefon ekrana rakstits "saldumiņš"
- vardit ta tu ?
- ne bl* dikja uzraugs....
Sieva saka vīram:
- Jums vīriešiem galvenais ir sekss, bet mums, sievietēm, vajag uzmanību!
Vīrs:
- Uzmanību, tūlīt būs sekss!
Dēls: Atceries, ka Tu man teici, ka jāsaka taisnība??
Tēvs: Jā!
Dēls: Nu es pazaudēju meiteni!
Tēvs: Kā?
Dēls: Viņa uzprasīja, vai man ir Mersis, es atbildēju, ka nav, tad prasīja vai man ir miljons kontā, es teicu, ka nav, tad prasīja vai man ir trīsstāvīga villa, es atkal atbildēju, ka nav.
Tēvs: Labi dēls, pārdosim tavu Bentliju un nopirksim Mersi, atvērsim tev kontu un es tev ieskaitīšu tajā miljonu, bet lai es kaut kādas mauķeles dēļ jauktu savai villai ceturto stāvu nost?? Nekad!!!
Urlu – latviešu valodas vārdnīca.
EMOCIJAS
nu-joptvaj-bļe – izbrīns
ti-čo-bļe-nah – nekaunība
hujak i jobanaa – spēja rīcība
(smiekliņi) – jautrība, saprasts joks
(smiekliņi)… a čo? – nesaprasts joks
(smiekliņi)… čooooo? – saprasts, aizvainojošs joks
obahujalse – pārsteigums
bļāāāāā – spēcīgs pārsteigums
bļe nu jopt – nepatīkams pārsteigums
ei-ti-bļe – uzmanības pievēršana
nu-bļe kak tuda nah, gdje eto? nu ti poņel! – atvainojiet, kā tikt uz bibliotēku?
bļe nīhuļi ti tut s-etjimi – atvainojiet, es jums uzkāpu uz kājas
čoooo? – atvainojiet, es jūs nesapratu
UZ IELAS
ēēēē, mužik, bļe! – Vai varu Jums uzdot jautājumu?
oi-bļe! ņee, pizduj! – atvainojiet, sajaucu Jūs ar kādu citu!
bļe, a tam jestj? – vai tur var nopirkt grādīgo?
da-ņepizdji! – Jūs esat drošs?
vsjo, pizduj! – Liels paldies, uz redzēšanos!
VEIKALĀ
nu-bļe-kto tut tavo eto? – Atvainojiet, kurš ir pēdējais rindā?
ti s-tuta? čo, nu eto, štob ņe tavo nahuj? – Jūs esat vietējais? Kādu dzērienu Jūs man ieteiktu?
ēēē, dai mnje eta tavo von tam, bļe! – Bārmen, lūdzu 2001. gada “Chardonay”!
pizduj nahuj – jā, es pagaidīšu!
jopt, na! – Lūdzu, simtastoņdesmit rubļu! Vēlreiz paldies.
ti ahujela!? eta što?! – Atvainojiet, Jūs man neizdevāt atlikumu!
bivai ti nah! – Visiem ar labvakaru!
TRANSPORTĀ
a-nu-bļe-vsje-nahuj – Mēģināsim visi tikt iekšā!
mužik, a eto, do tovo, nu, tuda, gdje…? – Atvainojiet, šis mikroautobuss kursē līdz…?
zatknji jebalo, bļe! – Atvainojiet, es Jums uzkāpu uz kājas
na, bļe – Padodiet, lūdzu, naudu biļetei!
idji nahuj, ubral eto, bļe! – Es diemžēl nevaru padot naudu biļetei, man ir aizņemtas rokas!
a nu bļe stoj, nahuj! – lūdzu, apturiet pieturā!
(spēcīgi aizsit mikroautobusa durvis) – Paldies!
KLUBĀ
ei, mužik! uznal, bļe? (smiekliņi) – Man ir ieejas karte.
jebal jobanuta, vot-eto-aaa – Labs klubs!
gljan jopt uuuuuu – Arī meitenes simpātiskas!
huja-vsje! ja-bļe oooooooo! – It īpaši šī!
eta, privet. ti tavo a? – Meitenīt, Jūs dejojat?
ti eto mņe tut ņe eto nahuj! Davai-bļe! – Jā, jā, es Jums prasīju!
a ti što za huj? kto bļa? – Atvainojiet! Es nezināju, ka meitene ir ar Jums!
idji-ka ti nahuj! – Vai Jūs varētu atkārtot?
paidjom-vidjem? – Jums palīdzēt iziet uz ielas?
POLICIJAS IECIRKNĪ
zdarova, čuvaki! – Esmu jau bijis šajā policijas iecirknī.
uznal-bļe? – Atļaujiet stādīties priekšā, seržanta kungs!
kak-sam-nahuj? – Kur varētu apsēsties?
ņe bļa, on bļa, ego nahuj – Es neesmu vainīgs notikušajā.
no što, huiņa, dopizdjilsa? – Jūs vēl atbildēsiet par savu rīcību tautas tiesas priekšā nelieti!
Davaj-ievo otpizdjim! – Seržanta kungs, viņu vajag ievietot vieninieku kamerā.
nu ja eto, karoče bivaitje! – Vienmēr esmu priecīgs izpalīdzēt policijai.
ĢIMENĒ
aļo, nahuj! gdje ti suka, bļedj? – Mīļā, esmu mājās!
nu čo jebalo takoje eto, što, ņe rada, bļedj? – Man arī ir prieks Tevi redzēt, mīļā!
žratj, nahuj! – Es nomazgāšu rokas, vai Tu tikmēr man neielietu zupas šķīvi? Paldies jau iepriekš!
što bļa za hujņa? žri sama, suka! – O! Tava fenomenālā zupa, tā man ļoti garšo!
ti eto što vaše bļe tut… nu kogda ja etovo tovo. – Ar ko Tu mājās nodarbojies, mīļā?
zajebis nahuj c-etoj nu vot etoj. – Paldies, zupa bija ļoti garšīga!
pizdjit tebja nada! – Es Tevi ļoti mīlu, saulīt!
Pirmās klases audzinātāja nevar paciest vienu no saviem audzēkņiem, mazo Pēterīti – briesmīgi pārgudrs un rupjšs, atļaujas izteikties, ka viņam būtu jāmācās trešajā klasē, nevis te jāmokās ar ābečniekiem… Skolotāja neiztur un ved Pēterīti pie direktora.
Tas Pēterītim saka:
- Es Tev uzdošu jautājumus, un, ja Tu uz tiem nevarēsi atbildēt, tad sēdēsi vien pirmajā klasē un uzvedīsies pieklājīgi. Cik ir trīs reiz trīs?
Pēterītis:
- Deviņi.
Direktors:
- Bet sešreiz seši?
Pēterītis:
- Trīsdesmit seši.
Tā Pēterītis atbild uz visiem direktora jautājumiem. Direktors saka skolotājai:
- Varbūt viņš tiešām pārceļams uz trešo klasi?
Skolotājai šāds variants rīvē kantis, viņa saka:
- Direktora kungs, atļaujiet man arī viņam uzdot dažus jautājumus, redzēsit, kāds viņš ir rupeklis!
Direktors atļauj, un skolotāja jautā:
- Kas govij ir četri, bet man tikai divi?
Pēterītis:
- Kājas.
Skolotāja:
- Kas ir Tavās biksēs, bet nav manās?
Pēterītis:
- Kabatas.
Skolotāja:
- Ko vīrietis dara stāvus, sieviete sēdus, bet suns uz trijām kājām?
Pēterītis:
- Sniedz roku.
Skolotāja:
- Nu tad vēl septiņi jautājumi. Tu manī iespraud mietu, un es palieku slapjāka par Tevi.
Pēterītis:
- Telts.
Skolotāja:
- Manī ielien pirksts. Labākais vīrietis to dabū pirmais.
Pēterītis:
- Laulības gredzens.
Skolotāja:
- Mans gals ieurbjas, mans ķermenis trīs.
Pēterītis:
- Bulta.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K un nozīmē daudz karstuma un satraukuma?
Pēterītis:
- Firetruck.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K, un, ja Tu to nedabū, Tev jālieto rokas?
Pēterītis:
- Fork.
Skolotāja:
- Tas ir katram vīrietim, vieniem garāks, citiem īsāks. Vīrietis to dod sievai pēc kāzām.
Pēterītis:
- Uzvārds.
Skolotāja:
- Kuram orgānam nav kaulu, ir muskuļi un daudz asinsvadu, tas pulsē un nodrošina iespēju nodarboties ar mīlestību?
Pēterītis:
- Sirds.
Direktors atviegloti nopūšas un saka skolotājai:
- Manis pēc viņš var iet uzreiz Universitātē – uz pēdējiem septiņiem jautājumiem arī es atbildēju nepareizi!
Jānītis jautā tētim:
-Vai Dieviņš ir visur?
-Jā, atbild tētis, lasīdams avīzi.
-Vai arī garāžā?
-Jā…
-Un dārzā arī?
-Jā, arī dārzā…
-Un mammai zem svārkiem arī?
-Jā…Dieviņš ir visur…
Jānītis paskatās garāžā, izskrien dārzā – nav.. Dodas uz virtuvi un palien mammai zem brunčiem.
-Jānīt, iekliedzas mamma, ko tu dari!
-Klusu, mammiņ, Jānītis saka lielā sajūsmā, es tikko Dieviņu noķēru aiz bārdas!
