Dievs teica dzersim kādu dienu BET nepateica kuru dienu tāpēc dzersim katru dienu lai nepalaistu garām īsto dienu:D
Cietums. Sarunājas divi ieslodzītie.
- Paklau, a kas tur bija ar to čomu, kuru no rīta atrada mirušu, ar 7 puniem uz galvas?
- To tur? Viņš pakārās apakšbikšu gumijā...
Ēriks mammai:
"Ja tu gribētu uzzināt, ko es bērnībā darīju,tad tev vispirms būtu jānopērk un jānoliek blakus matu krāsa."
Statistika liecina, ka 9 no 10 vīriešiem patīk sievietes ar lielām krūtīm, bet desmitajam patīk pārējie deviņi.
Meitene veikalā iepērkas - pērk 1 piena paku, 1 jogurtu, 1 vienreizlietojamo trauku komplektu, 1 zobu pastas tūbiņu, 1 zobu birstīti... Kasieris, jauns puisis, skatās uz to visu un saka:
- Tu laikam viena pati dzīvo...
Meitene (koķetējot):
- Jā! Kā tu uzminēji?
- Tev purns neglīts, kā ar ķieģeli dauzīts!
- Redzi, tā arī bez acs palikt var!
- Neredzu...
Sarunājas divi šoferi:
- Vakar nopirku jaunu antiradaru!
- Un kā ir?
- 300 metrus pirms policijas posteņa tas sāk īdēt "sagatavo naudu, sagatavo naudu"!
Divi narkomāni treptelpā pīpē zālīti. Viens smagi nopūšas.
- Ko ta tu tik smagi pūt?
- Eh, nezinu, ko uzdāvināt draudzenei 8.martā...
- Jā? Un kad ta viņai ir 8.marts?
- Iedomājies - sēžu baznīcā un ieraugu, ka viens man blakus pīpē... Man no uztraukuma gandrīz aliņš no rokām izkrita...
-Dakter, man pārmaiņus sāp te galva, te dibens!
- Te būs tabletītes, pārlauziet uz pusēm un dzeriet pārmaiņus! Nākamais!
Man bija grūta bērnība. Mani vecāki bija tik nabadzīgi, ka ja es būtu meitene, man vispār nebūtu bijis ar ko spēlēties...
Gāju es šodien pa ielu - skatos, 3 vīri vārtrūmē ceturto sit. Nu, es, protams, nolēmu iet palīgā...
- O, es nezināju ka tu tik drosmīgs?
- Jā... bet kā mēs to nabagu četratā piesitām....
Cietuma priekšnieks jautā uz nāvi notiesātajam elektriskajā krēslā:
- Kāda ir jūsu pēdējā vēlēšanās?
- Paturiet, lūdzu, mani aiz rokas, tā es jutīšos drošāk.
Kāds vecs poļu pensionārs reiz aizgāja pie sava mācītāja izsūdzēt grēkus.
- Es vēlos izsūdzēt savus grēkus, iesāk savu stāstu pensionārs.
- Jā, mans dēls, atbild mācītājs, es tevi uzmanīgi klausos.
- Tas notika sen. Otrā Pasaules Kara sākumā. Kādu dienu pie manām durvīm pieklauvēja daiļa sieviete un palūdza paslēpt viņu no vāciešiem. Es paslēpu viņu savā pagrabā un vācieši viņu neatrada.
- Tas taču ir lieliski, mans dēls, tu izdarīji labu darbu! Tas taču nav nekāds grēks!
- Viss ir daudz ļaunāk, atbild pensionārs. Es viņai palūdzu lai viņa man par pagraba īri maksā baudā...
- Nu jā... Tie bija grūti laiki un tu tomēr riskēji viņu slēpjot – ja to būtu uzzinājuši vācieši, viņi tevi nošautu. Es ticu ka Dievs to visu redzēja, izvērtēja labo un ļauno, un tavs grēks tiks piedots.
- Paldies svētais tēvs! Man pilnīgi kā akmens no sirds nokrita! Bet vai es varu tev pajautāt vēl kādu jautājumu?
- Protams. Jautā, mans dēls.
- Kā tu domā, vai man vajadzētu viņai pateikt ka karš jau ir beidzies?..
