Te buss aprakstitas cilveku atmiņas!!!!!
Ziemas saulgriežu svinēšana asociējas ne tikai ar Kristus bērniņa piedzimšanu un eglītes rotāšanu, bet arī ar tādu patīkamu svētku sastāvdaļu kā dāvanas. Šoreiz mēs nesniegsim padomus, kā sarūpēt katram ģimenes loceklim, radiniekam vai draugam vispiemērotāko pārsteigumu, bet ieskatīsimies nesaprasto, pārprasto un dīvaino dāvanu maisā, kura saturs mums licis gan smieties, gan raudāt. Tātad – kāda ir neparastākā dāvana, ko jebkad nācies saņemt?
Žanete: Tā dāvana ir tik nejēdzīga, ka aizvien to glabāju - paliela, aptuveni 10 cm augsta caurspīdīga stikla ola, kur iekšā redzams kaut kāds dīvains plastmasas veidojums. Vēl man ir dāvināta šaura, augsta kristāla vāzīte, kurā īsti pat vienai puķei nav vietas.
Ivo: Man radi no Amerikas (~89. gadā) uzdāvināja flomasteru buntīti, aptītu ar gumiju, uz kuriem diezgan skaidri saskatāmas bija zobu pēdas, un daži flomasteri nepavisam vairs nebija taisni, dažiem nebija vāciņu un visi tie bija izžuvuši. Komplektā nāca piecas dažādas formas un izmēra sērkociņkastītes.
Marta: Sensenos laikos bija puisis, kas uzdāvināja man Zelta uzvedības grāmatu. Nesapratu, kā reaģēt. 9. klases izlaidumā klases audzinātāja uzdāvināja kaut kādu bestselleru, nepārzinot saturu, it kā par kāpšanu pa karjeras kāpnēm. Galvenā varone gan karjeru virzīja, pārguļot ar visiem pēc kārtas, kā arī grāmatā neizpalika detalizēti dzimumakta un dzimumlocekļu apraksti.
Kristaps: Drogas šķidro ziepju un šampūna komplektiņš plus zeķes – parastais Ziemassvētku komplekts no radiniekiem.
Agnese: Svētkos dabūju melnbaltu, spalvainu termoforu.
Uģis: Man reiz vecāki bija sarūpējuši brīnišķīgu dāvanu trešās klases Jaunā gada pasākumā. Kaste bija gandrīz tikpat milzīga kā klasesbiedram Ģirtam, kuram tur bija konstruktors. Mani, atšķirībā no Ģirta, lielajā kastē sagaidīja vēl viena tikpat rūpīgi iesaiņota kastīte, tad vēl viena un vēl viena. Rezultātā es ieguvu skolēnam tik nepieciešamo pildspalvu.
Ramona: Esmu saņēmusi šķiltavas ar kailu sievieti virsū, un, kad tās atver, skan Titānika dziesma. Atcerējos vēl vienu - kad Latvijā tikko bija ienākušas donaldiņu košļenes, man draudzene uzdāvināja piecus gabalus, bet bez papīriņiem, jo papīriņi tajā laikā bija svēta lieta! Ha, un vēl atmiņā palikusi trešā lieta. Piektajā klasē visām meitenēm mājturībā bija jāšuj priekšautiņi. Ļoti centos un sanāca tīri glīts, uzdāvināju to omītei dzimšanas dienā! Aiz kalnem vairs nebija arī mana jubileja, un jūs jau varat iedomāties, ko saņēmu dāvanā - sevis šūto priekšautiņu! Sweet.
Lauma: Kad mūsu skola tālā pagātnē rakstīja sadraudzības vēstules uz Zviedriju, vienmēr bija interesanti saņemt atbildes ar dāvaniņām. Man parasti gadījās lielas, lietotas, apzīmētas dzēšgumijas ar kādiem 30 parastajiem zīmuļiem, visi bija dažāda izmēra un krāsas. Bet man vēl bija paveicies...
Ieva: Dabūju Pringles čipsus un gumijas salatēva piekariņu.
Lorija: Manā arsenālā ir salvešu paciņa un aprakstīts dēlis.
Toms: Reiz dabūju 17kg grūbu. Domāju, tā ir patiešām muļķīga dāvana.
Karīna: Manā nepārspējamo dāvanu kolekcijā ir ābols, kas veidots no marmora, un koka stabule.
Ieva: Kad vēl mācījos pamatskolā, dabūju grāmatu Mācīties - tas ir lieliski!. Pilnīgs absurds.
Inese: Mana satriecošākā dāvana – caura piepūšamā govs.
Emīls: Vitamīni vīriešiem. Kas, es kāds ļurbaks?
Kristiāna: Vecmāmiņa man dzimšanas dienā uzdāvināja kapli ar domu, lai vairāk rušinos pa dārzu. Mana dzimšanas diena ir 1.janvārī.
Signe: Drogas dāvanu karte 5ls vērtībā.
Jānis: Mans brālis mūzikas skolas izlaidumā no klarnetes skolotāja saņēma dāvanā grāmatu Es tevi nevaru ciest.
Artis: Universitātes koru kompaktdisks, 1 kg smagas zaļas hanteles, guaškrāsas – visas šīs lietas, šķiet, saņēmu iepriekšējā dzimšanas dienā. Bet vissāpīgāk bija apmēram četrpadsmit gadu vecumā, kad tēvs man uzdāvināja kaseti Streļķu un Leģionāru dziesmas. Ja pareizi atceros, tiešām gribēju pat raudāt, jo nodomāju - nu kas viņš tiešām mani TIK ļoti nepazīst, ka dāvina kaut ko tādu? Divas reizes pat paklausījos tās sirmo karavīru dziesmas.
Rūta: 22 gadu jubilejā saņēmu lelli Barbiju ar mašīnu. Kāds draugs mums ar brāli uzdāvināja trusi, par ko mēs nebijām sevišķi priecīgi. Tad mēs šim draugam savukārt uzdāvinājām divus bruņurupučus, par kuriem sevišķi priecīgs nebija viņš. Tā rezultātā viņš nosauca bruņurupučus mūsu abu vārdos. Šis pats draugs man ir dāvinājis arī grāmatu 50 veidi kā savaldzināt vīrieti. Nezināju, ka ar mani ir tik traki.
Iespējams, ka arī tavā pūra lādē noputējusi un aizmirsta glabājas kāda ģeniāla dāvana. Ja tā, tad cel to laukā un pastāsti par to mums!
