Labdien, meitenītes un puisīši!
Šodien gribu Jums pastāstīt dažus novērojumus par vīriešu un sieviešu attiecībām, par kuriem īsākā formā laiku pa laikam tiek rakstīts tviterkontā (atsauci uz kuru man nez kāpēc neļauj te rakstīt redaktori, taču viss ir vienkārši - tā lietotājvārds ir tāds pats, kā šeit, tāpēc gan jau uzmeklēsiet). Bet nu pie novērojumiem!
Vai nav interesanti, ka vīrieši aplido sievietes un gaida, ka pēc pavisam īsa puķkonfekšu perioda sekos garš un pastāvīgs minetkotlešu periods? Un vai ne mazāk interesanti nav tas, ka sievietes pieļauj, ka par viņu bērnu tēviem kļūst ārzemnieki - kur palikusi ideja vairāk atbalstīt vietējos ražotājus?
Tomēr ar vīriešiem ir vēl trakāk - viņi nespēj saprast, kāpēc Alise blandās pa kaut kādu tur Brīnumzemi. Vīrieši domā, ka Alises vieta ir virtuvē! Toties sievietes uzskata, ka viņas droši drīkst pārvērsties par zāģi, ja blakus ir īsts celms!
Piedāvājot sievietei roku un sirdi, vīrietis atklāti melo - jo patiesībā piedāvāti tiek dzimumloceklis un kuņģis. Bet arī sievietes nav neko labākas, reizi mēnesī viņas kļūst pilnīgi trakas un neparedzamas - uz apmēram 30 dienām.
Ar sievietēm vīrieša dzīvē vispār ir kā ar automašīnām - viņš sapņo par Lamborghini, bet beigās viņam tik un tā ir Honda, un viņš ir par to pašu ļoti priecīgs. Un sievietes ir ļoti nesavtīgas - viņas lūdz Dieviņu nevis par sevi, bet par mammīti. Nu, lai tai rodas labsirdīgs, smuks un bagāts znotiņš!
Un galu galā, abiem dzimumiem gadās tā, ka vakarā atrodi savu īsto, vienīgo dzīves otro pusīti, visu nakti to piemēri un tad no rīta konstatē, ka nav nemaz īstā...
