Lūk, ko nozīmē pieredze un labs humors!
Vīrieši mēģināja izspiest no pensionāres naudu, bet viņiem tas neizdevās3
56
3
Attēls no: pixabay.com
Zvans desmitos no rīta. Marija Bērziņa pamodās un atbildēja uz zvanu.
«Jūsu mazdēls ir cietis autoavārijā. Viņš ir vainīgs,» steigā skaidroja nezināmais cilvēks. «Ir sasista ļoti dārgas markas automašīna, ir cietušie, un tas nozīmē to, ka jūsu mazdēlam var piespriest no 3 - 5 gadiem cietumā... Lai paglābtu mazdēlu no cietuma, būs jāmaksā!»
«Cik vajag maksāt?»
«Divdesmit tūkstošus eiro,» atbildēja nezināmais. «Gatavojiet naudu, drīz pie jums atbrauks sudraba krāsas Audi, no tā izkāps mūsu cilvēks un aizies pie jums uz dzīvokli. Un par šo zvanu nevienam ne vārda, citādāk mazdēliņš tiks cietumā!»
«Bet man mājās tādas naudas nav,» smagi nopūta pensionāre. «Vajag uz banku braukt, bet tā atrodas pilsētas otrā galā.»
«Nāciet ārā pie mājas, sudraba Audi jūs aizvedīs tur, kur vajag. Un atcerieties - nevienam ne vārda! Tas ir jūsu mazdēla labad.»
Piebraucot pie bankas, drūmā paskata vīrietis piespieda pirkstus pie lūpām. Marija Bērziņa viņa pretim sniedza tādu pašu žestu un izkāpa no mašīnas. Viņa atgriezās atpakaļ pēc pusstundas.
«Pin kodu aizmirsu,» smagi nopūta večiņa. «Nāksies braukt uz dārza māju, tur man tas stāv pierakstīts blociņā.»
Dārza mājiņu, kas atrodas 30km ārpus pilsētas robežas, Marija Bērziņa pameta ar diviem maisiņiem kartupeļu un sīpoliem.
«Liec bagāžniekā un braucam!» Viņa pateica nezināmajam vīrietim.
«Un kā ar banku?» Viņš pajautāja.
«Uz mājām,» atcirta pensionāre. «Nejau ar kartupeļiem un sīpoliem tagad uz banku brauksim, ja!»
Vadītājs manāmi sadusmojās, bet noklusēja. Vīrietis sāka uztraukties, bet Marija Bērziņa bija mierīgāka kā nekad iepriekš.
«Nu ko tu te sēdēsi un neko nedarīsi, nāc palīdzi man uznest šito augšā!» Nokomandēja večiņa. Tā nu viņi kāpa augšā uz piekto stāvu, kur vīrieti jau sagaidīja policijas darbinieki.
«A kā tad jūsu mazdēls?» Jautāja aizturētais vīrietis.
«Nav man mazdēla,»mierīgi atbildēja Marijas kundze. «Kā arī nebija nekādas avārijas ar cietušajiem, es jūs uzreiz atkodu.»
«A priekškam tad uz banku bija jābrauc?»
«Lai par telefonu un dzīvokli samaksātu.»
«A uz dārza māju?»
«Lai kartupeļus un sīpolos uz mājām atvestu,» paskaidroja Marija. «Ej tagad prom. Es tev neesmu nekāda vecmāmiņa ar kaķi, bet gan atvaļināts policijas virsnieks!»
Tev patiks šie raksti
