Viņas runā :)7

Tikai starp vīriešiem Vienmēr esmu gribējusi zināt, ko vīrieši domā par sievietēm, bet īpaši par mani. Nelaime tā, ka viņi par sievietēm atklāti runā tikai dzēruma, turklāt ļoti specifiskos apstākļos, piemēram, pirtī. Tāpēc, kad pāris reizes puiši, ejot pirtī, mūs, meitenes, bija izdzinuši ārā, es patiesi netīšām pirtī atstāju diktofonu. Tas atmaksājās. Patiesībā, tās kasetes saturs ir diezgan kompromitējošs matreāls...jo īpaši par manu puisi.Un ,kad viņš mēģinās man ko pārmest, nu vienkārši labāk lai nemēģina Jādzied pat stopojot Savulaik ar draudzeni bieži stopojām, taču vienmēr bijām ļoti piesardzīgas. Izņēmums mums bija kāds brauciens pēc Imanta dienām. Lai nu kur, bet toreiz jutāmies drošībā-visapkārt dziedoši tautieši, tāda vienotība! Tāpēc daudz nedomājot, rāpāmies iekšā pārpildītā mašīnā, kur bez mums bija jau 3 jautri puiši un 2 meitenes. Pietika ar 5min ,lai saprastu, ka tie ir pārdzērušies, rupji, stulbi tēviņi, kas tās 2 mazgadīgās izsēdināja jau kaut kur pusceļā, bet pie mums vērsās ar jautājumu : „Nu, kur braucam papriecāties?” No bailēm ar mums abām notika kaut kas dīvains-mēs sākām dziedāt. Vienu dziesmu pēc otras. Tas viņus apstulbināja. Iebraucot Rīgā, viens no viņiem vēl pajautāja: „Nu, meitenes, kniebsimies vai brauksim mājās?” mēs abas vienbalsīgi iesaucāmies: „Mājās!”, un mūs pieveda pie pašām namdurvīm. Vai nu gaisma , vai aizkari Dzīvojot kādas piecstāvu mājas pēdējā stāva. Reiz ar kādu puisi, vakarā uz lielā stūra dīvāna dauzoties skūpstījāmies un mīlinājāmies. Lielā gaisma iedegta, aizkari neaizvilkti. Tā tas turpinājās līdz brīdim ,kamēr puisim iezvanījās telefons. Zvanītājs bija mūsu kopējs paziņa no pretējā dzīvokļa-viņam zvanījuši vecāki un likuši piezvanīt mums, un pateikt- vai nu mēs izslēdzam gaismu, vai aiztaisām aizkarus. Es par šo gadījumu kārtīgi izsmējos, tik žēl, ka puisim smiekli nenāca.