Dārgais Ziemassvētku Vecīti!
Tā laikam Tev nav pierasta lieta, saņemt vēstules šādā dienā, 2.janvārī, bet es gribētu noskaidrot kādu domstarpību, kas radusies mūsu starpā.
Pagaišā mēneša sākumā es Tev uzrakstīju vēstuli, kurā palūdzu no Tevis velosipēdu, elektrisko dzelsceļu, skrituļslidu pāri un futbolista formu. Visu gadu es mācījos kā vājprātīgs, un man bija labākās atzīmes ne tikai klasē, bet arī visā skolā.
Goda vārds, neviens neuzvedās tik labi kā es ar vecākiem, brāļiem un draugiem. Es patstāvīgi skrēju uz veikalu un pat divas reizes palīdzēju večiņai pāriet pār ielu. Nav palicis neviens labs darbs, ko es nebūtu izdarījis.
Un kāda mārrutka pēc Tu atnesi man šito debīlo krūzīti,idiotisko svilpīti un to pretīgo, atbaidīgo zeķu pāri? Ko Tu, āpsi, vispār esi no sevis iedomājies, šādi liekot man visu gadu uzvesties, un atstājos visu šo mēslu čupu zem eglītes? Un, kā ņirgājoties, Tu atnesi tāāāāādu dāvanu kaudzi tam kretīnam, kas dzīvo kaimiņu mājā, ka viņš ar tām visām pat pa durvīm nevarēja ieiet?
Tā ka nemaz neiedomājies nākošgad bāzt savu resno, smirdīgo pakaļu man pie loga! Es Tevi turpat uz vietas izdrāzīšu, es ar akmeņiem nomētāšu Tavus apdirsušos briežus tā, ka viņi aizbēgs no Tevis, un Tev kājām nāksies iet atpakaļ uz savu nedataisīto Ziemeļpolu, apmēram tā pat kā man, tādēļ ka Tu man neuzdāvināji to nolādēto velosipēdu!
Ej dirst, Ziemassvētku Vecīt! Šogad Tu tiešām uzzināsi, cik es slikts varu būt, Tu, resnais, taukainais, smirdīgais briežu drātētājs!
Vienmēr Tavs, Jānītis.
starp citu, diezgan liels waardu kraajums 
