- Kāpēc valodu, kurā parasti runājam, sauc par mātes valodu?
-Tāpēc, ka tēvs parasti netiek pie vārda.
******
- Kāpēc valodu, kurā parasti runājam, sauc par mātes valodu?
-Tāpēc, ka tēvs parasti netiek pie vārda.
******
No pirmskara periodikas
- Vai zini ko nevar ēst brokastīs?
- Jā - pusdienas un vakariņas.
Vecmāmiņa jautā Anniņai:
- Vai tu šodien baznīcā uzvedies labi?
- Jā, vecmāmiņ, viens cilvēks man piedāvāja šķīvi ar naudu, bet es pateicu paldies un atteicos.
Bildes no pirmskara periodikas
Bildes no pagājušā gadsimta periodikas
Bildes no pagājušā gadsimta periodikas
******
Ieradumiem gan liels spēks,
Nesaprast to būtu grēks.
Labprāt darām to, kas tīk,
To, kas mūžam neapnīk.
******
Ieradumam ir liels spēks ļoti daudzās vietās un lietās. Labi būtu, ja varētu vieglāk pieradināt sevi pie labām lietiņām.Tik viegli, bez mazākās piepūles parasti kļūst par ieradumu pavisam nederīgas un nevajadzīgas lietas.
Man pašai par tādu nevajadzīgu lietu ir izveidojies paradums rakstīt rīmītes. Tās man nāk pašas par sevi gandrīz katram dzīves notikumam. Nesen spokos bija viens konkurss, man kā pēc ieraduma atkal rīmīte, kaut zinu, ka spokos tikai retajam tās patīk. Zinu un tomēr rakstu, jo no šī ieraduma nevaru tikt vaļā.
Es sarīkošu konkursu par mūsu mīļo Latviju.
No Malienas to vērošu un tikai pati spriedīšu,
Kas konkursā man izdevies ir labs, vai slikts
Un vai par to kāds spoks nav kļuvis pikts.
Tāpēc, ka žūrija es esmu tikai viena pati.
Ko spriedīšu, to nepamanīs citu spoku skati.
******
Kāds eiropietis, kuram pieder lielas plantācijas Āfrikas piekrastē, gribējis atradināt nēģerus no paraduma nēsāt visus priekšmetus uz galvas. Lai atvieglotu smago kurvju nogādāšanu noliktavās, viņš pasūtījis veselu partiju stumjamo ratiņu. Pēc kāda laika saimnieks gājis apraudzīt laukus un bijis ļoti pārsteigts redzot, ka nēģeri nes ar kokosriekstiem pildītās ķerras uz galvas. Izrādījās, ka uzraugiem neredzot, tie turpina nest smagās ķerras uz galvas, jo pie stumšamas tie nekādi nevar pierast.
******
Vienam otram manam mazbērnam kļuvis vakaros par ieradumu ledusskapja durvis virināt, atver tās durvis un blenž it kā vakarējo dienu tur meklētu.
******
Ieradumi ir kā cimds uz rokas, kā svārki mugurā - vai nu tie pieguļ un labi izskatās, vai ir nepiederīgi un jāatmet.
Nostaļģija, kadreiz zāle bija zaļāka un sniegs baltāks, bet pats galvenais humors bija sirsnīgāks, paldies.
Jā............. diezgan labi,bet mūsdienu samaitātie cilvēki tadus prikolus vairs nesaprot.......