Ģenerālis uzrunā karavīrus: "Sveiki kareivji!".
Un visi karavīri nodomāja - neviens pūlī nemanīs, ja es atbildē nokliegšos "Ej dirst!"...
Ģenerālis uzrunā karavīrus: "Sveiki kareivji!".
Un visi karavīri nodomāja - neviens pūlī nemanīs, ja es atbildē nokliegšos "Ej dirst!"...
Majors jautā:
- Kurš grib braukt uz kartupeļu talku?
Soli uz priekšu pasper viens karavīrs.
Majors:
- Labi, tu brauc, pārējie iet kājām!
Stāsta jauniesaucamais:
Mani iesauc...
Nepaspēju pat lāga ieiet iesaukšanas komisijas telpā, kad kāds virsnieks man jau uzbļāva:
- Ko brīnies, muti pavēris! Ģērbies nost! Mudīgāk!
Protams, es izģērbos un nostājos tādu pašu pliku vīriešu rindas galā. Kad pienāca mana kārta, ārsts ņemas aplūkot manu seju: iespējams, viņš pētīja mazliet greizo degunu vai manas tuvredzīgās acis...
- Astigmātiķis?
- Nē, katolis, - atbildēju bez vilcināšanās.
Man aiz muguras atskanēja smiekli.
- Nav ko zviegt! - iebrēcās daktreris.
- Tu laikam, gribi dabūt virssardzi!
Interesanti, kas tas tāds par daiktu, es nodomāju...
- Jūs esat ļoti laipns, dakter, bet man mājās nebūs kur to likt. Mēs dzīvojam tik saspiesti...
Mans atteikums ārstu laikam ļoti apvainoja, jo viņš pielēca kājās, pavisam pārskaities. Par laimi, man pavēlēja pienākt pie blakus galdiņa. Es paklausīju. Man sāka uzdot jautājumus:
- Lasīt un rakstīt proti?
- Kas tas par jautājumu!
Belziens pa galdu.
- Nekādus "kas tas par jautājumu!". Atbildēt: jā vai nē!
- Jā vai nē, - es atbildēju, nolēmis turpināt izpildīt visu, ko vien man liks.
- Bet tagad es tev teikšu dažādus vārdus, bet tu man - vārdus ar pretēju nozīmi. Saprati?
- Sapratu, - es atbildēju.
- Tātad sākam. Karsts.
- Auksts.
- Balts.
- Melns.
- Labi ej.
- Slikti, stāvi.
- Absolūti nederīgs!
- Derīgs daļēji.
- Vācies prom!
- Panāc tuvāk.
- Diezgan!
- Turpini.
- Idiots!
- Gudrais.
- Aizvāciet taču viņu no šejienes reizi par visām reizēm!-sēca komisijas pārstāvis..
Un, kamēr es meklēju atmiņā izteicienu, kas būtu pretējs šim, divi kareivji saķēra mani aiz rokām un izveda ģērbtuvē.
Pa lodziņu man pasniedza izziņu. Es biju pārsteigts.
Izziņa vēstīja: "Pilnīga atbrīvošana no karaklausības. Absolūti nederīgs. 17.paragrāfs, C.punkts.
Garīga nepilnvērtība smagā formā... "
Leitnants pēc kodiena aizgulējies,
iezvanās telefons un patīkama sievietes balss saka:
– Leitnanta kungs, seksu pa telefonu nevēlaties?
– Protams, ka vēlos..
– Nu tad savienoju Jūs ar bataljona komandieri….
iz KGB arhīviem:
Padomju izlūka varoņdarbs.
Krievu izlūks Maksims Maksimičs Isajevs /Štirlics/,
1945. gada 23. februārī, savā pie Berlīnes savrupmājā,
klusībā un vientulībā svinēja Padomju Armijas dienu pagatavojot boršču.
Mielasta laikā pie durvīm kāds uzstājīgi un skaļi klauvēja,
– tās ir beigas-, nodomāja Štirlics un nolika karoti…
Puisis:
-Zini,kāpēc meitenes neņem armijā?Tāpēc,ka viņas komandu gulties saprot nepareizi.
Meitene:
-Un kāpēc Tevi nepaņēma?
Komandieris stāv ierindas priekšā:
- Kam ir nazis, soli uz priekšu!
Viens kareivis paiet soli uz priekšu.
Komandieris:
- Malacis, saņem desmit dienu atvaļinājumu.
Tajā pašā diena kareivis devās atvaļinājumā. Pēc kādām trijām dienām komandieris atkal vēršas pie ierindas:
- Kam ir nazis, soli uz priekšu!
Visa ierinda paiet soli uz priekšu.
Komandieris:
- Malači, iesiet mizot kartupeļus.
Armijā pulkvedis stāv ierindas priekšā:
- Mums uz bruņutransportiera sabojājusies rācija. Vai ir kāds kas prot salabot?
- Varbūt, jums tā rācija uz tranzistoriem vai lampām?
- Sevišķi stulbiem atkārtoju, rācija ir uz bruņutransportiera!
Oficieris aptur ierindnieku,kurš viņam nav atdevis godu,un jautā:
-Kareivi!Tu ko - neredzi,kāda man forma?!
Ierēdnieks kārtīgi mopētī oficieri no galvas līdz kājām un atbild:
-Tev ga ir paveicies!Paskaties kādu man iesmērēja!
Armijā. Ģenerālis aptaujā jauniesaukto.
- Nu, kareivi, kāpēc tu nolēmi iestāties mūsu armijā?
- Pirmkārt jau, lai aizstāvētu savu dzimteni no naidniekiem.
- Labi, un vēl kāpēc?
- Otrkārt, armija padarīs mani par īstu vīru.
- Pareizi, malacis! Un vēl?
- Un treškārt, b$%in, varētu padomāt, ka manu piekrišanu kāds prasīja!
Vakars, sēžu uz soliņa lauka malā večuks un mazdēls.
Te viņiem pāri pārlido lidmašīna, un no tās izlec pāris parašūtisti.
Vecais saka dēlēnam:
Re kur sapieri lec?
Kāpēc sapieri, vectētiņ?
Viņi tak mīnu laukā nosēdīsies!