Vecāki, kuri dalās savos neveiklākajos momentos3

Kad manam dēlam bija 3 gadi, viņš bija apsēsts ar yo-yo. Kādu dienu es liku viņu vannā un kamēr tek ūdens izdomāju izmantot tualeti. Dēls uz mani paskatījās un jautāja " vai tas ir striķis, kas karājās tev no dibena?" Es viņam atbildēju, ka jā, jo negribēju diskutēt par tamponu. Tad pēc kāda laika viņš pajautā " vai ar to var spēlēties tāpat kā yo-yo?"

Kādu dienu darbā manam bosam bija problēmas ar vēderu un tādēļ nāca ārā smirdīgas gāzītes. Es neko neteicu līdz darba dienas beigām. Pārnākot mājās es savam 7gadīgajam dēlam to pastāstīju, jo zināju, ka viņam tas šķitīs smieklīgi. Pēc dažām dienām dēlu paņēmu līdzi uz darbu. Darbā dēls piegāja pie mana bosa un saka " man mamma teica, ka jūs visu laiku pirźat un viņa to saož jau pa gabalu."

Es kopā ar dēlu aptiekā gaidījām rindā. Dēls visu laiku kāpa uz krēsliem. Es teicu "Ja tu vēlreiz kāpelēsi pa krēsliem, tev nāksies sēdēt ratiņos." Protams viņš turpināja. Es grasījos paņemt dēlu, bet viņš demonstratīvi pacēla rokas un teica "Mammu nesit mani!" Visi skatījās uz mums. Es smejoties jautāju, kad esmu viņu situsi?! Viņš tikai turpināja "Nesit man pa seju!"

Man 4 gadus vecais dēls spēlējās ar manu vīra iphone un iegāja snapchatā. Es tikko biju beigusi barot savu meitiņu un mana krūts vēl karājās ārā. Dēls to nofilmēja un ielika snapchatā. Tagad nezinu ko padomās pārējie...

Kad manam dēlam bija 10 gadi viņš man uzdāvināja koka kasti. Tas bija mīļi. Tur es tad glabāju rotaslietas. Tagad pēc 6 gadiem dēls atbrauca mājās no koledžas un ieraudzījis kastīti iesaucās "Hei es atceros šo!" Viņš atvēra kasti un tur atradās zālīte un prezeratīvi, ko es tagad lietoju.

Mans dēls mēdz vilkt manas drēbes uz leju, lai pievērstu uzmanību. Kādu dienu man bija tikšanās sievieti, kuri palīdzēja uzstādīt manu bankas kontu. Takā dēls bija nogarlaikojies viņš vilka manu topu līdz vēderam, un krūtis palika redzamas. Nav brīnums kāpēc tagad sieviete ļoti labi atceras manu vārdu

Kādu dienu pie manis atnāca mans draugs. Es viņu uzreiz iepazīstināju ar savu meitiņu. Kamēr viņi sadraudzējās nolēmu paņemties pa virtuvi. Ziņkāres mākta nolēmu paklausīties par ko viņi sarunājās. Tad pēkšņi dzirdu, ka mana meita stāsta "Es pirms dažām dienām dzirdēju, ka mamma izdvešs jocīgas skaņas vannasistabā un nolēmu paklausīties. Kad biju pie durvīm mamma vairs neizdvesa nekādas skaņas, bet teica, ka šitais štrunts ir daudz vērtīgāks par manu draugu." Stāsti ir patiesi, bet nefomāju, ka būtu pareizi norādīt vārdu un uzvārdu.